Vai zelts ir sācis atgūt spožumu?

Dārgmetāli ir viens no veidiem, kā uzglabāt kapitālu. Nestabilitātes periodos dārgmetāli var kalpot par alternatīvu investīcijām fondu tirgos un palīdzēt palielināt savu kapitālu.

Pēdējā mēnesī zelta cena tirgus mērogā ir mainījusies maz, tomēr pieaugums kopš gada sākuma par 18.56% liecina, ka pieaug optimisms attiecībā uz dārgmetāliem. Turklāt paliekošā volatilitāte kapitāla tirgos un centrālo banku saspringtā attieksme liecina par to, ka pirmā ceturkšņa „zelta drudzis” varētu vēl turpināties.

Kopš 15. decembra, kad pirmo reizi pēc finanšu krīzes tika palielinātas ASV Federālās Rezervju Sistēmas procentu likmes, zelta cena, par spīti pesimistiskajām prognozēm un vadošo analītiķu gaidām, pieauga no 1067 $ par unci līdz 1258 $/unce šobrīd. Ir vērts minēt, ka pārsvarā vērtības pieaugums notika tieši gada pirmajā mēnesī, kad fondu tirgos tika novērota spēcīga korekcija lejup.

Zelta pieprasījuma pieaugumu ietekmē investoru vilšanās pasaules vadošo centrālo banku monetārās politikas efektivitātē. Rezultātu trūkums, zems inflācijas un ekonomiskās izaugsmes līmenis noved pie tā, ka investori atkal pievēršas aizsardzības instrumentiem, kuru starpā zeltam ir atvēlēta viena no galvenajām lomām.

Monetārās politikas pārsvarā tiek uzturētas stimulēšanas režīmā. Pat FRS, kas vēl nesen apsprieda iespēju paaugstināt procentu likmes 2016. gadā, atgriezās pie „piesardzības”, atzīmējot, ka strauja palielināšana varētu izraisīt negatīvu ietekmi, bremzējot Amerikas ekonomikas izaugsmi. Pazemināto procentu likmju un kvantitatīvās atvieglošanas apstākļos investori tiks spiesti meklēt alternatīvus kapitālieguldījumu veidus, to skaitā arī dārgmetālos.

Šajā sakarā varētu rasties tīri spekulatīva interese pret zeltu. Tāpat jāšaubās, vai būs iespējams sagaidīt mierīgu korekciju tirgos bez jebkādas panikas gadījumā, ja zudīs ekonomiskās izaugsmes pamatne, kas atbalstījusi investoru un patērētāju pārliecību pēdējo gadu garumā.

Zelta cenas atkarība no monetārās politikas, bez šaubām, izraisa dažus ievērojamus riskus investoriem. Ja centrālās bankas nebūs piesardzīgas un pieņems lēmumu par procentu likmju turpmāko izaugsmi vai ekonomiku atbalsta pasākumu samazināšanu, tad dārgmetālu cenas varētu strauji kristies.

Grafika tehniskā analīze, ievērojot pieaugumu par 185 $/unce kopš gada sākuma, norāda uz noteiktu cenu konsolidāciju sasniegtajā līmenī. Ja mēs novērosim 1260 $/unce sliekšņa pārsniegšanu augšup, varētu turpināties „buļļu” tirgus, ar izaugsmi līdz 1300 $/unce līmenim un pat augstāk.

Zelta cenu kāpums ir pozitīvi ietekmējis zeltu iegūšanas uzņēmumu akcijas. Kopš gada sākuma zelta ieguvēju uzņēmumu indekss Arca Gold Miners Index ir pakāpies par 60%. Ieguvēji cenšas paaugstināt ražotņu efektivitāti, samazina izmaksas, pārdot vai slēgt zaudējumus nesošos aktīvus. Attīstības valstu zelta ieguvējiem pozitīvs moments ir bijis nacionālo valūtu kursu kritums pēdējā gada laikā, kas ļāva samazināt ražošanas izmaksas. Šobrīd zelta ieguves kompānijām ražošanas pašizmaksas sastāda nedaudz vairāk nekā $800 par unci, kas rada diezgan ievērojamu noturības rezervi.

Mūsu analītiķu komanda uzskata, ka „rallijs” dārgmetālu tirgos nav beidzies. Uz rekordaugstu līmeņu pārsniegšanas fondu tirgos, zemo procentu likmju, kā arī straujas pasaules ekonomiskās situācijas uzlabošanās iespēju neesamības fona mēs uzskatām, ka pārredzamā nākotnē zelta pieprasījums augs.

Šobrīd izveidojusies situācija pasaulē ļauj investoriem pārskatīt savus investīciju portfeļus, ņemot vērā iespēju ieguldīt dārgmetālos. Ja investorus interesē dalība zelta vērtības pieaugumā, fiziskais investīciju zelts varētu nebūt vislabākais instruments, neskatoties uz tā drošumu. Lai nodrošinātu iespēju ātrāk reaģēt uz zelta vērtības izmaiņām, ir vērts ņemt vērā iespēju investēt dārgmetāla kontos vai biržu investīciju fondos.

Pilns komentāra teksts – žurnāla Kapitāls jūnija numurā (2016)