Baltikums Bank veic vērienīgus ieguldījumus ēku rekonstrukcijā Vecrīgā

Vēsturiskais piecstāvu nams Jēkaba ielā 2 Vecrīgas centrā piedzīvo vērienīgāko un apjomīgāko rekonstrukciju vairāku gadsimtu pastāvēšanas vēsturē. Pēc darbu pabeigšanas namā saimniekos tā jaunie īpašnieki – Baltikums Bank.

Patlaban skatam daļēji ir atsegta atjaunotā greznā nama fasāde, bet iekšdarbi vēl rit pilnā sparā. Restaurēti tiek nama logi, atsevišķu ārējo darbu pabeigšanai nepieciešams vasaras siltums. Projekta galvenā arhitekte Marina Mihailova ar lielu gandarījumu atzīmē to, ka ir izdevies ēkas fasādei atdot tās sākotnējo krāsojumu – baložzilpelēko toni, kas labi saskanēs ar līdzās esošo apjomu – atjaunojamo jauno Saeimas ēku un vienlaikus izcels fasādes dekoratīvos elementus.

Iekšdarbi ēkā turpināsies vēl līdz nākamā gada pavasarim. Uz būvdarbu apjomīgumu norāda tas, ka pirmo reizi ēkas pastāvēšanas laikā notiek tās pamatu pastiprināšana, kas ir īpaši svarīgi Vecrīgas vēsturiskajā centrā. Vienlaikus ar būvniecību tiek veikta arī arheoloģiskā uzraudzība, kā rezultātā, iespējams, tiks paplašinātas zināšanas par šīs ēkas vēsturi.

„Kopā ar Latvijas vislabākajiem ekspertiem un konstruktoriem esam pieņēmuši atbildīgu lēmumu pastiprināt pamatus, izmantojot mikropāļu iespiešanu. Šāda metode ir uzskatāma par vissaudzīgāko un piemērotāko tieši vēsturisko ēku rekonstrukcijā,” stāsta Baltikums Bank rekonstrukcijas projekta vadītāja Marina Zaharova. „Tāpat, noņemot griestu un sienu apšuvumu, atklājās daudz neparedzētu problēmu. Izrādījās, ka nepieciešams pastiprināt atsevišķas ailas un pārsegumu konstrukcijas. Ar īpašu rūpību pieejam arī logu restaurācijai, nomainot tikai tehniski neapmierinošā stāvoklī esošos, lai saglabātu vēsturisko fasādi, vienlaikus nodrošinot skaņas un siltuma izolāciju,” piebilst M.Zaharova.

Rekonstrukcijas laikā nedaudz tiek pacelta jumta kore, nemainot ēkas ārējo fasādi, kā rezultātā iepriekš neizmantotos bēniņus varēs pārvērst par lietderīgi izmantojamām platībām. Tāpat tiks veikta glabātavas rekonstrukcija, ēkas iekšējā pagalmā tiks ierīkots lifts ar pieeju no visiem stāviem.

1893.gada vēsturisko elpu pašā namā apliecina vairs tikai trīs elementi, kuru restaurāciju jaunais īpašnieks veic ar vislielāko rūpību, tādējādi saglabājot vēsturiskās liecības nākamajām paaudzēm. Neskaitāmo pārbūvju rezultātā Jēkaba ielas 2.namā ir saglabājušās vienkāršas iekšējās betona kāpnes ar metāla margām no 1.stāva līdz bēniņiem, greznā glazēto podiņu krāsns un kasetēti ozolkoka griesti zālē, kas vēsturiski kalpoja kā bankas direktora kabinets.

„Tas bija stratēģisks lēmums – nebūvēt jaunu bankas ēku ārpus centra, bet palikt Vecrīgā. Vienlaikus tas ir arī vēsturiskās pēctecības apliecinājums - bankas darbam izmantot ēku, kas jau 19.gs beigās pēc rekonstrukcijas pielāgota bankas darbam un kas sava majestātiskuma un greznības ziņā atbilst tam personalizētajam un individuālajam apkalpošanas stilam, ko mēs nodrošinām saviem klientiem," stāsta Baltikums Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs.

„Mēs attīstāmies, mums ir tālejoši mērķi, tāpēc vēsturiskās ēkas iegādāšanās bija pašsaprotams ieguldījums. Rekonstrukcijas process ir vērienīgs, sākotnējā darba posmā atklājās vairākas aisberga neredzamās daļas, kas ir prasījušas gan papildus laiku, gan ieguldījumus. Taču mēs ar lepnumu apzināmies, ka ieguldām vairāk nekā 4 miljonus eiro pilsētas vēsturiskās arhitektūras mantojuma saglabāšanā, kas paliks arī nākamajām paaudzēm. Ēkas vēsture ir sava veida apliecinājums tam, cik svarīgi šādus darbus veikt pilnā apjomā,” par rekonstrukcijas procesu stāsta Dmitrijs Latiševs.

„Pēc dažiem mēnešiem ne mazāk apjomīgi rekonstrukcijas darbi tiks uzsākti otrajā bankas ēkā šajā pašā kvartālā, Smilšu ielā 6. Arī šajā gadījumā zīmīgs bija fakts, ka ēka jau sākotnēji bija paredzēta bankas darbam, proti, 1910.-1912.gadā tā projektēta un celta speciāli Rīgas Pirmās savstarpējās kredītsabiedrības bankai,” atklāj Dmitrijs Latiševs.

Patlaban Baltikums Bank ir izvietota divās nelielās ēkās Vecrīgā, kas tiek īrētas. Pēc abu vēsturisko ēku restaurācijas Smilšu ielā 6 atradīsies bankas centrālais birojs, savukārt Jēkaba ielā 2 strādās bankas struktūrvienības, kas nodrošina bankas ikdienas darbu.

Rekonstrukcijas un fasādes restaurācijas darbus Jēkaba ielā 2 veic uzņēmums RBSSKALS Būvvadība, galvenā arhitekte – Marina Mihailova (Arhitektoniskās izpētes grupa).

Blakus Baltikums Bank atjaunojamajam namam Jēkaba ielā 2 nesen vēsturisku bankas ēku Jēkaba ielā 6/8 savā īpašumā ieguva arī LR Saeima un jau ir uzsākusi tās rekonstrukciju. Līdz ar to Jēkaba iela nākamajos gados atkal iegūs jaunus vaibstus un kļūs pievilcīgāka gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.

VĒSTURISKĀ IZZIŅA par ēku Jēkaba ielā 2

■  Kvartāls redzams 1612. gada Mollina Vecrīgas gravīrā, iespējams, viena no attēlā redzamām ēkām ir tagadējā Jēkaba ielas 2 ēka.

Kvartāls redzams 1638.gada M. Meriāna gravīrā.

■  1823.gadā zīmētajos ielu notinumos gruntsgabalā atrodas trīsstāvu ēka ar divslīpju jumtu, piebūvi, mūra žogu un diviem vārtiem.

Laika periodā līdz 1850.gadam notikusi ēkas pārbūve pēc arhitekta Fr.Hesses projekta.

■  1872.gadā tiesības uz Lielās Smilšu un Lielās Jēkabielas stūra esošās Dahlwitzsche Haus (nosaukums), kurā līdz šim telpas nomāja kafejnīca, ieguva Rīgas 2. Savstarpējo kredītu sabiedrība (izveidota 1869) – izraksts no arhīva materiāliem.

■  1893.gadā Rīgas Savstarpējā Kredīta biedrība pasūtījusi projektu ēkas pārbūvei (4.stāva un mansarda izbūve uz 3 stāvu mājas, kā arī fasādes izmaiņas).Arhitekts inženieris E.Trompovskis

■  1894.gadā pabeigta piecu stāvu ēkas celtniecība.

■  1923.gadā [tiek realizēts] Rīgas Kredītbankas fasādes izmaiņu (skatlogi) un telpu pārbūves projekts.

■  No 1939.gada ēkā atrodas Vispārējā lauksaimniecības banka, pēc 1940.gada – Finanšu ministrija.

■  1990.gados notiek ēkas rekonstrukcija.

■  1995.gadā ēka nonāk Latvijas Krājbankas valdījumā.

■  2012.gadā ēku iegādājas Baltikums Bank meitas kompānija SIA Jēkaba 2.

■  2014.gada martā uzsākta vērienīga un ēkas pilna rekonstrukcija, kuru plānots pabeigt 2016.gada pavasarī.

„Rīgas pilsētas Būvvaldē Jēkaba ielas 2 ēkas dokumentācija uzsākta 1868.gada maijā. Kopš tā laika atrodamas skaidras liecības – zīmējumi un arhitektūras dokumenti par pārbūvēm un veiktiem darbiem. Savukārt pētot pierakstus par to, kā 13.-14.gs attīstījās Smilšu un Jēkaba ielas, 17. gs. gravīras un 19.gs.sākuma zīmējumus, var pieļaut, ka nama vēsture ir aizsākusies krietni agrāk,” stāsta ēkas rekonstrukcijas projekta galvenā arhitekte, SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” arhitekte Marina Mihailova.

„Pašreizējo namu Jēkaba ielas sākumā 1823.gada ielu notinumos redzam kā trīs stāvu ēku ar piebūvēm un stāvu jumtu ar bēniņiem vairākos līmeņos. Šis nams ievērojamas pārbūves ir piedzīvojis gan 19.gs. 60. un pagājušā gadsimta 90. gados, iegūstot mūsdienu apjomu atbilstoši arhitekta inženiera E.Trompovska 1893. gadā izstrādātajam pārbūves projektam, gan 1923.gadā, kad nama fasādē parādījās lielas vitrīnas. Būtiska ēkas pārbūve notika 1990.gadā, pārbūvējot iekšējās biroja telpas, izbūvējot glabātavu. Bēniņi togad palika neaizskarti. Pašlaik notiekošā ēkas rekonstrukcija un fasādes restaurācija ir ne tikai visapjomīgākā un vissarežģītākā, bet arī visnozīmīgākā vēsturiskā mantojuma saglabāšanā,” atzīmē arhitekte Marina Mihailova.

Smilšu iela jau 1211.gadā iezīmēja galveno ceļu no Vidzemes, pa kuru no sauszemes nonāca pilsētā un tālāk līdz Ogļu tirgum. No 14.gs Smilšu iela ir galvenā iela visā tās garumā no Smilšu torņa vārtiem līdz Jēkaba ielai.

Savukārt Jēkaba iela par vienu no galvenajām ielām kļūst 16.gs.sākumā. Tā veda caur Jēkaba vārtiem uz ganībām. Vietā, kur Jēkaba iela satikās ar Smilšu ielu, bija Ogļu tirgus.

19.gadsimta otrajā pusē Rīga pārvērtās no sena tirdzniecības centra par modernu industriālu pilsētu. Plašie ārzemju tirdzniecības sakari caur Rīgas ostu sekmēja lielu tirdzniecības kapitālu uzkrāšanos Rīgā un sagatavoja augsni daudznozaru rūpniecības kompleksa izveidei pilsētā un tās tuvumā, kas bija pilnībā nodrošināts ar pietiekami plašu noieta tirgu un stabiliem izejvielu un kurināmā avotiem. Izveidojusies bija arī jauna kapitālistiska kredītsistēma. Rīgā to pārstāvēja trīs lielas bankas un savstarpējo kredītiestāžu , krājkasu un krājaizdevumu sabiedrību tīkls, kā arī privātas baņķieru firmas.

Ingrīda Šmite
Sabiedrisko attiecību vadītāja