Pesimisms un īstermiņa domāšanas problēma

Mūsdienu hiperātro savienojumu pasaulē ar tās e-pasta ziņojumu, sīkziņu un Facebook ziņu gūzmu ir grūti nebūt informētam par visām iespējamajām likstām, kādas valda 2020. gadā. Nelabvēlīgi vietējie politiskie notikumi, raizes par starptautiskiem konfliktiem, nepieredzētas vides katastrofas vai nupat piedzīvotā globālā epidēmija, — šādā vidē ir grūti saglabāt optimistisku skatījumu uz situāciju pasaulē un tās nākotnes attīstību. Bet tomēr, kāpēc pesimisms ir tik dominējošs?

Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka tā šī sajūta rodas automātiski un tūlītēji. Ikdienā mēs esam pakļauti vēl nepieredzētam informācijas apjomam, un problēmas vienmēr ir vieglāk pamanāmas, tāpēc ziņas ir pilnas ar biedējošās stāstiem par skandāliem, pārestībām un katastrofām. Situāciju vēl vairāk saasina veids, kādā darbojas mūsu smadzenes. Mums ne tikai ir raksturīga tendence pamanīt negatīvo, kad mēģinām veidot priekšstatu par pasaulē notiekošo, bet arī atcerēties negatīvos notikumus spilgtāk nekā pozitīvos. Tas varētu būt noderīgi situācijā, kad cenšamies izdzīvot tuksnesī un izvairīties no plēsēju bara, bet tas kļūst nomācoši, ja atrodamies starp cilvēkiem mūsdienu sabiedrībā.
Nav nekāds pārsteigums, ka pesimisms gūst virsroku. Protams, notiek arī labās lietas, bet šie procesi var būt lēni un grūti izmērāmi, lai gan to rezultāts laika gaitā gandrīz vienmēr ir ļoti ievērojams. Ir daudz jaunu neticamu ideju, produktu, tehnoloģiju utt., kas pozitīvi ietekmēs nākotni veidā, kuru mēs šobrīd vēl nespējam apzināties, tomēr ir grūti izjust prieku par pakāpenisku progresu vai abstraktām idejām, kuras ir grūti izprast. Tā vietā cilvēki mēdz koncentrēties uz lietām, kas liek viņiem skumt, dusmoties vai baidīties, iegūstot kropļotu skatījumu uz pasauli un savām nākotnes izredzēm. Protams, tam var būt savas sekas.
Domājot par to investīciju kontekstā, vienmēr atradīsies kāds iemesls pesimismam attiecībā uz stāvokli finanšu tirgos. Ja kādreiz esat veltījis laiku finanšu publikāciju skatīšanai vai lasīšanai, jūs, visticamāk, esat redzējis komentārus par to, ka pasaules beigas tuvojas un tirgi viena vai otra iemesla dēļ ir lemti sabrukumam. Kāpēc tas tā ir? Viens no faktoriem ir tas, ka šāds pesimistisks skatījums bieži vien sniedz lielāku intelektuālo apmierinājumu. Ekonomikas un finanšu tirgi ir ļoti sarežģītas sistēmas, savukārt šādiem argumentiem bieži ir viens vai daži pārliecinoši argumenti, kas tiek izmantoti, lai izskaidrotu, kāpēc tirgos tūlīt būs vai jau ir vērojams kritums.
Viens iespējamais iemesls tam, kāpēc daudzi no šiem argumentiem tiek minēti tik bieži, ir tas, ka 2008. gads bija sliktākais gads, kādu līdz šim pieredzējusi lielākā daļa investoru. Lielā finanšu krīze bija notikums, kas ir veidojis veselas paaudzes attieksmi, un tam ir bijušas ievērojamas finansiālās, sociālās un politiskās sekas, daudzas no kurām mēs joprojām šodien risinām. Šis šoks un neatgriezeniskais kapitāla zudums, kas radās daudzās pasaules valstīs, ir bijis noteicošais aspekts, veidojot pašreizējās paaudzes attieksmi pret tirgiem un priekšstatus par nākotnes atdevi. Turklāt kopš 2008. gada sabrukuma mēs esam piedzīvojuši vairākus ievērojamus kritumus, kas attiecīgajā brīdī šķita vēstījoši par vēl vienu krīzi.

Kopš finanšu krīzes zemākā punkta līdz šodienai ir pieredzēti 26 dažādi gadījumi ar ilglaicīgu S&P 500 indeksa kritumu par vismaz 5% (tostarp nesenākais, — pašreizējais kritums, ko izraisīja bailes no globālās pandēmijas). Daži no šiem kritumiem ir bijuši ļoti nozīmīgi, piemēram, nesenais 20% kritums 2018. gada beigās. Citi kritumi retrospektīvā skatījumā ir bijuši mēreni, bet pēc 2008. gadā gūtās pieredzes nav jābrīnās, ka daudzi no mums uzskata šos negatīvos aspektus par tuvojošās krīzes priekšvēstnešiem.

Bet kas faktiski ir noticis tirgū visā šajā periodā? Pēdējo 11 gadu laikā, no sava zemākā punkta (09.03.2009.) līdz šim brīdim (19.05.2020.), S&P 500 indeksa kopējā atdeve ir bijusi 445% jeb 16,3% gadā (ieskaitot cenu izmaiņas un reinvestētās dividendes). Atskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, kas tika pieredzēti finanšu krīzes laikā, S&P 500 indeksa kopējā atdeve, sākot no tirgus maksimuma pirms krīzes (09.10.2007.) līdz šim brīdim, ir bijusi 144% jeb 7,3% gadā. Kā tas ir samērojams ar mūsu vēsturisko pieredzi?

Laika posmā no 2007. gada maksimālajiem rādītājiem līdz šodienai S&P 500 indeksa ar inflāciju koriģētā kopējā atdeve ir bijusi aptuveni 6,2% gadā. Šie skaitļi atbilst ilgtermiņa vēsturiskajām tendencēm, jo ASV kapitāla vērtspapīru tirgū laikā no 1900. gada līdz 2018. gadam vidējais ar inflāciju koriģētais gada atdeves rādītājs bija 6,4%, nedaudz apsteidzot visu pasauli kopumā. Mēs runājam par neskaitāmām ģeopolitiskām krīzēm, politiskiem un sociāliem nemieriem un ekonomiskiem notikumiem, kas notikuši šo gadu laikā, tomēr ilgtermiņa vidējie rādītāji ir diezgan pārliecinoši un norāda uz stabilu, ilgtermiņa progresu. Ko tas nozīmē burtiskā nozīmē? Investējot ASV tirgū, ar šāda veida likmēm jūsu sākotnējā ieguldījuma patiesā vērtība (koriģēta, ņemot vērā inflāciju) ik pēc 12 gadiem divkāršotos.

Tomēr, lai gan tas pavisam noteikti izskatās pievilcīgi uz papīra, šī pārliecība mēdz zust apjukumā, situācijā, kad valda nenoteiktība, kas, tajā brīdī, šķiet, novedīs pie ekonomikas sabrukuma un radīs zaudējumus ieguldītāja portfelim. Ir grūti saglabāt optimismu, saskaroties ar notikumiem, kas var dziļi ietekmēt jūsu un jūsu ģimenes finansiālo labklājību. Bet, ja mums nav raksturīga tendence domāt ilgtermiņā, ko mēs varam darīt lietas labā? Pirmais solis ir ieņemt pareizu nostāju attiecībā uz šādām bažām. Pasaulē ir triju veidu domāšanas stratēģijas attiecībā uz riskiem:
✓ Ir cilvēki, kas apzinās, ka lietas var neizdoties un cenšas izdzīvot problēmsituācijās pietiekami ilgi, lai piedzīvotu iespējamo izaugsmi, kas rodas, kad cilvēki no problēmām ir mācījušies un situācija uzlabojas.
✓ Ir cilvēki, kuri domā, ka lietām vienmēr ir jāizdodas, kā iecerēts, un kuri paši salūzt, kad tā nenotiek.
✓ Ir cilvēki, kuru neveiksmīgā pieredze liek viņiem uzskatīt, ka izaugsme nav iespējama.
Morgans Housels (Morgan Housel)

Nav nepareizi izdarīt secinājumus par konkrēta notikuma nozīmīgumu, kurš varētu ietekmēt jūsu ieguldījumus. Taču nevajag pieļaut, lai šāds secinājums ietekmētu jūsu domāšanas veidu, un ir jāapzinās, ka daļa no riska uzņemšanās ir sapratne par to, ka lietas kādā brīdī var neizdoties, kā iecerēts, bet progress neizbēgami atsāksies. Mūsu kā aktīvu pārvaldnieku uzdevums ir palīdzēt jums īstenot jūsu mērķus, ievērojot ieguldījumu stratēģiju, kura palīdzētu samazināt zaudējumus situācijās, kad viss nenotiek, kā plānots, un vienlaikus ļautu saglabāt skatījumu uz panākumu gūšanu ilgtermiņā un labāko veidu, kā gūt peļņu.