Mākslīgais intelekts – roboti slepkavas vai milzīga iespēja?

2023. gada 08. jūnijs

Dmitrijs Brizgalovs

BluOr Bank investīciju portfeļu pārvaldnieks


ChatGPT – tērzēšanas robots, kas ir izstrādāts, lai ģenerētu cilvēkam līdzīgas atbildes uz uzdotajiem ieteikumiem vai jautājumiem, - ir izraisījis lielāku ažiotāžu par mākslīgo intelektu nekā jebkurā iepriekšējā mākslīgā intelekta tehnoloģijas iterācijā.

Kopš ChatGPT kļuva plaši pieejams, arī mani aizrāva tā spēja radīt cilvēkam līdzīgas sarunas. Mana pirmā saruna sākās ar vienkāršu jautājumu: "Kas ir mākslīgais intelekts?" Un tieši manu acu priekšā ChatGPT sāka rakstīt: "Mākslīgais intelekts ir inteliģentu sistēmu izstrāde, kas spēj veikt uzdevumus un pieņemt lēmumus, kuru izpildei parasti nepieciešams cilvēka intelekts." Satriecoši!

Pēc tam, protams, es uzdevu jautājumu, kas ir aktuāls ikvienam: "Vai mākslīgais intelekts pārņems pasauli?" Uz to ChatGPT atbildēja: "Nē, ideja par to, ka mākslīgais intelekts ļaunprātīgi vai dominējoši pārņems pasauli, kā tas bieži tiek attēlots zinātniskajā fantastikā, nav pamatota ar pašreizējo izpratni par mākslīgā intelekta tehnoloģijām un to iespējām."

Labi, izskatās, ka tuvākajā laikā nenotiks pasaules pārņemšana ar robotu slepkavu palīdzību. Vai varbūt tas ir tas, ko ChatGPT vēlas, lai es domāju? To es atstāšu citai diskusijai.

Tā kā mana pārliecība par šo fascinējošo rīku pieauga, es sāku pārbaudīt tā patiesās spējas.

Mani kā profesionālu investoru visvairāk interesē, kā es varētu gūt peļņu no arvien vairāk mākslīgā intelekta pārvaldītās pasaules. Tāpēc, protams, nākamais, ko darīju, es vaicāju ChatGPT, lai tas izklāsta savas domas par finanšu tirgu un iespējamiem ieguldījumu ieteikumiem. Diemžēl viss, ko saņēmu, bija vispārīga atbilde, ko es varētu izlasīt kādā ar finansēm saistītā mācību grāmatā, bez konkrētiem ieteikumiem un ar atrunu, ka veiksmīgi ieguldīt ir sarežģīti un ka jums būtu jākonsultējas ar investīciju profesionāli. Varbūt ChatGPT vēl tikai veido savas ieguldījumu pozīcijas un pagaidām nevēlas par to nevienam stāstīt? Es turpināšu jautāt, bet vismaz pagaidām izskatās, ka mans darbs ir drošībā. Tomēr, raugoties nākotnē, esmu pārliecināts, ka mākslīgais intelekts krasi mainīs to, kā mēs dzīvojam un strādājam.

Sems Altmans (Sam Altman), cilvēks, kas stāv aiz OpenAI un līdz ar to arī ChatGPT, nesen ASV Senāta sēdē, runājot par nākotnes mākslīgā intelekta ietekmi, teica: "Tas ietekmēs darbavietas. Mēs cenšamies par to runāt ļoti skaidri." Turklāt saskaņā ar Goldman Sachs aplēsēm nepieciešamību pēc 300 miljonu pilna laika darbavietām pasaulē var samazināt mākslīgā intelekta izraisīta automatizācija, un kopumā aptuveni divas trešdaļas pašreizējo darbavietu ir pakļautas zināmai mākslīgā intelekta automatizācijas ietekmei.

Vai mums būtu jābaidās? Vai arī mums vajadzētu būt sajūsmā?

Es domāju, ka mums vajadzētu būt piesardzīgi sajūsminātiem. Pagātnē katrs jauns mūsu civilizācijas sasniegums ir palielinājis iespējas un efektivitāti, tādējādi paaugstinot mūsu dzīves līmeni. Daži no piemēriem ir lauksaimniecība, iespiedmašīna, industriālā revolūcija, elektrība, internets. Tagad šim klubam var uzmanīgi pieskaitīt arī mākslīgo intelektu.

Tāpat kā citas inovācijas, arī mākslīgais intelekts likvidēs dažas darbavietas, taču radīs citas. Turklāt tas padarīs mūs produktīvākus mūsu pašreizējos amatos, jo automatizēs rutīnas uzdevumus, ļaujot koncentrēties uz sarežģītāku radošu darbu. Jau tagad ir daudz anekdotisku pierādījumu, ka, izmantojot mākslīgā intelekta aplikācijas, cilvēki spēj vienlaikus strādāt vairākos pilna laika darbos. Citiem vārdiem sakot, viņu produktivitāte ir ievērojami palielinājusies.

Tas viss izklausās ļoti daudzsološi! Bet, ja esat investors, iespējams, domājat: kā es varu ieguldīt savu kapitālu, lai gūtu labumu no šīs jaunās tehnoloģijas?

Ja aplūkojam plašu mākslīgā intelekta ekosistēmu, varam izdalīt trīs veidu slāņus: aplikācijas, modeļi un infrastruktūra.

Aplikācijas ir galaprodukti, kas ir vai nu integrēti jau zināmās platformās un produktos, vai arī ir atsevišķas lietotnes, ko cilvēki un organizācijas lieto, lai izmantotu jaunās mākslīgā intelekta iespējas (Microsoft Office 365, Grammarly, GitHub Copilot, Google Assistant).

Modeļi ir algoritmi, kas nodrošina šo aplikāciju darbību. Tie ir "smadzenes aiz aizkariem". Tie tiek apmācīti, izmantojot milzīgu datu apjomu, un, pamatojoties uz ievadītajiem datiem, tie ģenerē rezultātus, kas cenšas imitēt cilvēka intelektu un radošumu (ChatGPT, Bard, Dall-e).

Infrastruktūra ir visas sistēmas mugurkauls, kurā faktiski notiek visi aprēķini. Papildus to var iedalīt mākoņpakalpojumos (Amazon AWS, Google Cloud, Microsoft Azure) un aparatūras dizainēšanā (Nvidia, Intel) un ražošanā (TSMC, ASML).

Kā redzat, investors var spēlēt šo mākslīgā intelekta spēli no vairākiem skatu punktiem. Vairāki labi zināmi uzņēmumi jau ir integrēti šajā ekosistēmā, un tiks radīti vēl daudzi jauni uzņēmumi, kas centīsies gūt labumu no šīs spēcīgās jaunās tendences. Kāpēc es esmu par to tik pārliecināts? Tāpēc, ka tas jau ir noticis iepriekš.

Neraugoties uz notiekošo cīņu ar pastāvīgi augsto inflāciju, augstajām procentu likmēm, banku bankrotiem, iespējamo ASV recesiju un parāda griestu krīzi, S&P 500 tehnoloģiju indekss, kas mēra ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu sniegumu, šogad ir palielinājies par aptuveni 27%, kamēr viss S&P 500 indekss ir uzaudzis tikai par 9%. Turklāt, ja no kopējā indeksa izslēdzam tehnoloģiju akcijas, sniegums vēl vairāk samazinās - līdz tikai 3%. Starpība ir ļoti ievērojama!

Var droši apgalvot, ka pašlaik ap mākslīgo intelektu valda ažiotāža un sajūsma. Tas viss izskatās kaut kur redzēts. Tāda pati tirgus dinamika bija vērojama 90. gadu beigās, kad internets sāka pārņemt pasauli. Tajā laikā investoru interese par tehnoloģiju uzņēmumiem bija tik liela, ka kapitāls brīvi ieplūda gan lielajās korporācijās, gan jaunuzņēmumos, kuriem nebija nekādas veiksmīgas darbības vēstures. Tas viss bija saistīts ar stāstu un vilinājumu par potenciāli lieliem ienākumiem nākotnē. Ažiotāža bija tik spēcīga, ka būtībā viss, kas jums bija jādara, bija jānorāda ".com" aiz sava uzņēmuma nosaukuma, un jūs uzreiz kļuvāt par papīra miljonāru. Šāda neilgtspējīga uzvedība galu galā izveidoja tagad bēdīgi slaveno "Dot Com burbuli".

Iedomājos, ka būtu labi pajautāt mūsu labajam draugam ChatGPT par to, cik liela daļa uzņēmumu "Dot Com burbuļa" laikā faktiski strādāja ar peļņu, un tā atbilde apstiprināja iepriekš teikto: "Aplēses liecina, ka ievērojama daļa, iespējams, vairāk nekā 70% uzņēmumu "Dot Com burbuļa" laikā peļņu neguva. Daudzi no šiem uzņēmumiem paļāvās uz spekulatīviem ieguldījumiem un paredzēja izaugsmi nākotnē, nevis tūlītēju rentabilitāti."

Mēs visi zinām, kas beigās notika. Burbulis, kā tas vienmēr notiek, plīsa, un tehnoloģiju akciju vērtība kritās par vairāk nekā 80% no to augstākā punkta 2000. gada martā līdz beidzot sasniedza apakšu 2002. gada novembrī.

Aktīvu burbuļi ir neizbēgami. Tie ir finanšu tirgus sastāvdaļa. Laiku pa laikam tie veidojas, kad parādās kaut kas jauns un aizraujošs, un cilvēki zaudē prātu, aizmirstot fundamentālos pamatprincipus, koncentrējoties tikai uz stāstu, ažiotāžu un milzīgas peļņas solījumiem.

Vai atceraties kripto? Atceraties visu to radīto interesi, spekulatīvo pirkšanu, visur parādījušos jaunuzņēmumus, kas finansē savas idejas caur ICO, un superzvaigznēm līdzīgās personības? Tas viss sasniedza kulmināciju 2021. gada novembrī, kad Bitcoin cena bija ap 56 tūkstošiem ASV dolāru. Šis burbulis, tāpat kā visi tā priekšgājēji, plīsa, un jau pēc gada, 2022. gada novembrī, Bitcoin tirgojās pie 15 tūkstošiem USD, cenai samazinoties par vairāk nekā 70%.

Atgriežoties pie šodienas un redzot, ka līdzīgas tendences sāk parādīties mākslīgā intelekta jomā, ir pamatoti sākt uzdot sev jautājumu, vai mēs atkal neļaujam savai iztēlei aizbēgt no mums. Dažu uzņēmumu, kas ir atbildīgi par šī gada straujo tehnoloģiju kompāniju izaugsmi, valuācijas tuvojas ļoti augstam un apšaubāmam līmenim.

Viens no lielākajiem uzvarētājiem šajā mākslīgā intelekta sacensībā ir Nvidia. Šogad šī kompānija ir piedzīvojusi milzīgu izaugsmi, akcijas cenai pieaugot par gandrīz 120%. Tās cenas/peļņas attiecība (P/E ratio) ir 177, bet cenas/apgrozījuma attiecība (P/S ratio) ir 29. Aplūkosim to perspektīvā – cenas/apgrozījuma attiecība, kas ir 29, nozīmē, ka uzņēmumam nākamos 29 gadus akcionāriem dividenžu veidā būtu jāatmaksā 100% no saviem ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka pārdoto preču izmaksas ir nulle, administratīvie izdevumi - nulle, samaksātie nodokļi - nulle. Ja jums tas šķiet nesaprātīgi, tad pievienojieties klubam. Investori liek lielas likmes uz to, ka mākslīgā intelekta radītās inovācijas radīs vēl nebijušus izaugsmes tempus, lai attaisnotu šīs ārkārtīgi lielās valuācijas.

Neraugoties uz to, manuprāt, griesti šim skrējienam vēl nav sasniegti. Mēs vēl neesam saskārušies ar IPO māniju un posmu, kur uzņēmumi savam nosaukumam klāt pievieno “mākslīgo intelektu” vai “AI”, lai radītu sajūsmu. Burbulis pakāpeniski veidojas, bet šis AI treids, šķiet, vēl nebūt nav beidzies, tāpēc tirgum vēl ir vairāk vietas, kur skriet, pirms sāksies eventuālā kompāniju cenu pārvērtēšana.

Viens no visu laiku veiksmīgākajiem investoriem Džordžs Soross (George Soros) ir teicis: "Kad es redzu burbuli, es steidzos tajā investēt." Tā nav absurda stratēģija, un ir cilvēki, kas šādā veidā ir nopelnījuši daudz naudas. Taču sarežģītākais ir saprast, kad no burbuļa izkļūt, pirms tas plīst. Ieguldītājiem, kas investē burbuļos, jābūt godīgiem pret sevi un pietiekami pieticīgiem, lai pajautātu sev: "Vai es zinu, kad būs īstais brīdis, lai sapakotu savas mantas un aizietu, paturot prātā, ka tirgus augšas noteikšana ir ļoti sarežģīta lieta pat labākajiem no labākajiem?".

Mēs dzīvojam ļoti aizraujošā laikā, kad mākslīgais intelekts mainīs un jau maina pasauli, un šajā laikā tiks radītas daudzas lieliskas ieguldījumu iespējas. Taču kā piesardzīgi ieguldītāji atcerēsimies kritiski raudzīties uz valuācijām un ko tās faktiski mums saka, pirms tās kļūst tik nesamērīgas, ka tām zūd jēga gan fiziskajā, gan mākslīgajā sfērā. Jo galu galā, kad burbulis plīsīs, kā tas vienmēr notiek, labāk neatrasties tā nepareizajā pusē.

Jāatceras, ka karstie tehnoloģiju uzņēmumi nav vienīgā spēle pilsētā, kur iespējams gūt lielu ienesīgumu. Tā ir lieliska finanšu tirgu priekšrocība – iespējas ir visur, tikai tās ir rūpīgi jāmeklē, lai atrastu. Dažkārt vislabāko peļņu gūst tieši tajās nozarēs, uz kurām neviens neskatās.


No žurnāla Forbes materiāliem (Nr.45, jūnijs 2023)

Atpakaļ
Uz priekšu
PRIVĀTPERSONĀM
Noderīgi šodien Kā palielināt savus ienākumus Karjera Ceļošana
BIZNESAM
Noderīgi šodien E-komercija Investīcijas Nākotne ir šeit
IZGAISMO LATVIJU
Kontakti
Tālrunis +371 67 031 333
info@bluorbank.lv
Smilšu iela 6, Rīga, LV-1050, Latvija
Maksājumu kartes bloķēšana ārpus darba laika un brīvdienās +371 67092555
© 2024 BluOr Bank AS. Visas tiesības aizsargātas.