Uzņēmējdarbības kreditēšanas nozare – ar pozitīvu skatu nākotnē

Dmitrijs Latiševs,

bankas BlueOrange galvenais izpilddirektors

Pandēmija un tās ietekmē ieviestie ierobežojumi bijis būtisks izaicinājums gan privātajam, gan biznesa un finanšu sektoram nu jau teju divu gadu garumā. Šajā laikā daļa uzņēmumu visā pasaulē un tepat Latvijā saskārās ar ievērojamu apgrozījuma kritumu vai pat pilnīgas biznesa pauzes periodiem, kamēr citiem ļāva kāpināt noietu, attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus, un nodrošināja strauju attīstību. Liela loma valsts tautsaimniecībā un kopējos ekonomikas procesos un jebkurā nozares attīstībā ir uzņēmējdarbības kreditēšanai. Pandēmija šajā ziņā izrādījusies sarežģīta un skaudra pieredze gan banku sektoram, gan uzņēmējiem, tai pašā laikā kopumā ļaujot saglabāt prognozēto kreditēšanas apjomu un tādējādi arī uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas. Kādas mācības pandēmija nesusi uzņēmējdarbības kreditēšanas jomā un vai varam prognozēt stabilu kreditēšanas tempu saglabāšanu arī nākamajā gadā?

Mīts par banku piesardzību uzņēmumu kreditēšanā

Lai gan publiski izskan viedoklis, ka uzņēmējdarbības kreditēšanā aktivitāte šogad samazinājusies un piesardzība jaunu kredītu izsniegšanā vērojama gan no pašu uzņēmēju, gan banku puses, skaitļi vieš tomēr optimismu un liecina par pretējo. Tā, piemēram, pēc sākotnējā piesardzības perioda šī gada pirmajā ceturksnī, kreditēšanas aktivitāte 2. un 3. ceturksnī bankā BlueOrange ir pieaugusi, un šogad mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmai no kopumā paredzētajiem 130 miljoniem eiro līdz 3. ceturkšņa beigām kredītos ir piešķirti vairāk nekā 110 miljonus eiro, tādējādi pieturoties pie plānotā. Par pozitīvu dinamiku uzņēmumu kreditēšanā finanšu nozarē kopumā savā septembra Makroekonomikas pārskatā ziņo arī Latvijas Banka.

Tādējādi bez šaubu ēnas var teikt, ka uzņēmumiem attīstībai nepieciešamie finanšu līdzekļi ir pieejami un bankas ir gatavas kreditēt, jo tas ir jebkuras finanšu iestādes pamatdarbības veids. Protams, katra kredīta izsniegšana ir rūpīgi izsvērts lēmums, bankai analizējot uzņēmuma biznesa plānu, naudas plūsmu, situāciju nozarē, nodrošinājumu un daudzus citus aspektus. Tas viss bankai, kas ir atbildīga arī savu noguldītāju priekšā, ļauj gūt pārliecību, ka uzņēmums kredītu nākotnē spēs apkalpot. Kopējās tendences un arī pandēmijas laikā gūtās skaudrās mācības rāda, ka uzņēmumi arvien vairāk spēj objektīvi un kvalitatīvi izvērtēt sava biznesa attīstības iespējas un tādējādi arī finansējuma piesaistes potenciālu, tāpēc kredīta atteikumu skaits kopumā nav liels.

Šī brīža tendences gan Latvijā, gan pasaulē liecina par strauju ekonomikas atjaunošanos. Protams, pandēmija arī pašiem uzņēmumiem iemācījusi konservatīvu pieeju, un arī uzņēmumi riska nozarēs, piemēram, viesmīlības sektorā un viesu apkalpošanā, spiesti ņemt vērā prognozes par viļņveidīgu pandēmijas ietekmi arī nākamajā gadā. Tomēr kopumā šobrīd ar pārliecību var teikt, ka uzņēmumi Latvijā spējuši piemēroties jaunajai situācijai, pārorientējot un pielāgojot savus pakalpojumus, kā arī attīstot digitālos rīkus pakalpojumu nodrošināšanai dažādu ierobežojumu apstākļos. Par to liecina arī BlueOrange novērojumi: ja pagājušajā – pandēmijas pirmajā gadā ar grūtībām atdot līdz šim saņemtos kredītus saskārās apmēram 20% mūsu klientu, tad šogad lielākā daļa uzņēmumu spējuši atgriezties pie sākotnēji izstrādātajiem kredīta apkalpošanas grafikiem. Tā ir pozitīva tendence, kas liecina ne vien par uzņēmējdarbības vides atlabšanu, bet arī par uzņēmējdarbības kreditēšanas tempu potenciālu arī tuvākajā nākotnē.

Kredīta atteikums ne vienmēr ir gala spriedums

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka banku lēmums kredītu atsevišķās situācijas uzņēmumiem atteikt ir saistīts ne vien ar riska izvērtējumu, bet arī stingrajām finanšu nozares regulatoru prasībām un kredītportfeļa koncentrācijas riska pārvaldīšanu. Katras bankas kreditēšanas stratēģija paredz noteiktu līdzekļu apjomu konkrētas nozares kreditēšanai noteiktā laika periodā. Tādējādi var rasties situācija, ka kredīts atteikts, jo banka nozarei paredzētos līdzekļus jau izsmēlusi.

Šādā situācijā uzņēmumam par kredīta saņemšanu vērts interesēties arī citās bankās. Vairāku banku kreditēšanas piedāvājumu saņemšana ir svarīga arī pozitīva lēmuma gadījumā: uzņēmumam tas ir veids, kā saņemt labāko piedāvājuma ne tikai kredīta procentu likmes, bet arī citu būtisku kredīta nosacījumu ziņā, piemēram, kredīta izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas ātrums, spēja iedziļināties konkrētā uzņēmuma darbības specifikā.

Tāpat jāņem vērā banku specializācija noteiktu nozaru kreditēšanā, kas tām ļauj kredīta pieprasījumu izvērtēt pēc būtības, nevis pieturoties starptautiskiem standarta šabloniem, kas nereti neatbilst Latvijas tirgus specifikai. Piemēram, BlueOrange jau vēsturiski specializējas tādu sarežģītu nozaru kā transporta un tranzīta, tirdzniecības un ražošanas atbalstīšanā. Tirdzniecības nozares uzņēmumi mēdz saskarties ar kredīta saņemšanas grūtībām nodrošinājuma trūkuma dēļ. Pārsvarā tas ir saistīts ne tik daudz ar konkrētā uzņēmuma biznesa attīstības potenciāla trūkumu, bet ar nozares specifiku. Taču arī šādās situācijās iespējami risinājumi, vēršoties pie finanšu iestādes, kas specializējas šādu nozaru apkalpošanā un spēj kompetenti izvērtēt kredīta pieprasījumu, analizējot citus būtiskus faktorus, piemēram, finanšu plūsmu un kopējo spēju apkalpot kredītu. Labs atbalsta mehānisms nodrošinājuma trūkuma situācijās var būt arī valsts atbalsta programmu “Altum” piedāvātie instrumenti, kas finanšu iestādei piedāvā nepieciešamās papildu garantijas.

Bankas specializācija BlueOrange ļauj lepoties arī ar visā Baltijas reģionā unikālu pakalpojumu tirdzniecības finansēšanā, kas paredz izejvielu biržas cenu svārstību apdrošināšanu, un ļauj uzņēmumam sevi pasargāt strauja izejvielu cenu lēciena apstākļos. Tāpat var pieminēt faktoringa pakalpojumu, ko nebūt ne visas bankas Latvijā piedāvā.

Eiropas Zaļais kurss - jaunas iespējas uzņēmējiem

Būtisks virziens uzņēmējdarbības kreditēšanā nākamajos gados noteikti būs arī ilgtspējas jautājumi. Eiropas Zaļais kurss paredz būtisku struktūrfondu finansējumu projektiem, kas vērsti uz ietekmes uz vidi mazināšanu, zaļo enerģiju, videi draudzīgu materiālu izstrādi, otrreizējo pārstrādi un citiem risinājumiem, kas vērsti uz mērķi tuvāko desmitgadu laikā panākt Eiropas klimatneitralitāti. ES līdzfianansējuma pieejamība un arī ekonomiski racionāli apsvērumi apstākļos, kad arvien pieaug enerģijas un neatjaunojamo dabas resursu cenas un klimata pārmaiņas rada būtisku risku arī ekonomikas attīstībai, padara “zaļo” projektu finansēšanu par vienu no prioritātēm arī banku sektorā. Tāpat pozitīvu grūdienu bankām šajā virzienā varētu dot arī ES izstrādātā taksonomijas regula.

Jau šobrīd ir uzņēmumi, kuri enerģijas resursu cenu lēciena apstākļos izlēmuši mērķtiecīgi investēt atjaunojamās enerģijas risinājumos. Aplēšot, ka viena saules un vēja enerģijas projekta realizācija uz uzņēmuma ēkas jumta var atmaksāties jau 5-6 gadu laikā, tā ir arī vērtīga ekonomiska investīcija.

Kopējās tendences uzņēmējdarbības kreditēšanas jomā skaidri rāda: izsvērtu biznesa attīstības un izaugsmes projektu realizācijai nepieciešamie līdzekļi ir pieejami, un arī uzņēmumi ir atguvušies no pandēmijas un vērsti uz attīstību. Vienlaikus, šo projektu realizācijā svarīgi izmantot visas tirgus sniegtās iespējas, finanšu iestāžu vidū izvēloties tādu sadarbības partneri, kas izprot biznesa un jomas specifiku. Tāpat, nākotnē raugoties, vēlos mudināt uzņēmumus savā labā izmantot gan inovatīvus finansējuma risinājumus, gan no ES plaši pieejamos atbalsta pasākumus.

Pārpublicēts no delfi.lv (20.12.2021).