Inflācija, zirgspēki un kovboji

Pauls Miklaševičs,

BlueOrange klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors

“Ieguldiet līdzekļus inflācijā. Tas ir vienīgais, kas kāpj uz augšu.” – Vils Rodžerss (Will Rogers), kovbojs

Ja jums jau pieder automašīna vai esat kādreiz domājis par automašīnas iegādi, jūs droši vien esat domājis par tādu jautājumu kā zirgspēki. Ja tā, tad jūs droši vien zināt, ka zirgspēkos mēra automašīnas dzinēja jaudu. Pēc definīcijas “zirgspēks” ir spēks, kāds nepieciešams, lai paceltu 550 mārciņas smagu ķermeni par vienu pēdu vienā sekundē, jeb arī spēks, kāds nepieciešams, lai paceltu 33,000 mārciņu smagu ķermeni par vienu pēdu vienā minūtē. Šis aprēķins tika radīts pirms vairāk nekā 300 gadiem industriālās revolūcijas rītausmā, kad, pateicoties cilvēku atjautībai un izdomai, tika radīti un pēc tam ievērojami pilnveidoti tvaika dzinēji, kas aizstāja smago darbu, ko iepriekš veica zirgi.

2022. gada BMW 3-sērijai ir 255 zirgspēki. M340i jauda ir līdzvērtīga 385 zirgu spēkam. Iedomājieties, kādi resursi jums būtu jāiegulda, lai pabarotu un uzturētu lielo ganāmpulku? Jums būtu jānodrošina burtiski tonnām siena, nemaz nerunājot par to, ka zirgi jālaiž ganībās un ar tiem jānodarbojas, kā jau labi baroti zirgi to prasa — šādas pūles jums būtu jāiegulda, lai varētu lietot vairāk nekā 200 zirgu spēku, kad vien vēlaties. Šādu milzīgu jaudu var kompakti sakoncentrēt skaistā un ērtā automašīnā, pateicoties fenomenālajam rafinētas jēlnaftas un iekšdedzes dzinēja radītās enerģijas blīvumam. Vismaz agrāk tas tā bija. Attīstoties elektrisko transportlīdzekļu tehnoloģiju jauninājumiem, automobiļu akumulatori mūsdienās spēj ģenerēt tikpat daudz, ja ne vairāk zirgspēku kā tradicionālie iekšdedzes dzinēji. Prātam neaptverams sasniegums. Tomēr, kur mēs iegūsim enerģiju šo akumulatoru uzlādei? Te viss kļūst mazliet sarežģītāk.

Vienkāršā atbilde ir tāda, ka elektrība tiek nodrošināta elektrotīklā, kas savāc un sadala enerģiju, kas iegūta no vairākiem avotiem. Bet kā šī elektroenerģija tiek ražota? 2019. gadā 39% no ES mērogā patērētās elektroenerģijas nodrošinājušas spēkstacijas, kurās enerģiju iegūst, dedzinot fosilo kurināmo (galvenokārt ogles un dabasgāzi), savukārt 35% enerģijas iegūts no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un 26% — no atomelektrostacijām.

Ir panākts stabils progress atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu palielināšanā, bet tas nenotiek pietiekami ātri. Enerģijas sadalījums kļūst vēl pārsteidzošāks, ja ņem vērā, ka atomelektrostacijas nodrošina tikai 21% no Eiropas enerģijas patēriņa, savukārt jēlnaftas produkti — 41%, un dabasgāze — 21%. 

Tas nozīmē, ka ne tikai vairāk nekā 60% enerģijas, ko patērējam Eiropā, tiek saražota, izmantojot fosilo kurināmo, bet arī ir aptuveni 40% elektroenerģijas, kas, savukārt, nozīmē, ka 70% no izejvielām, ko mēs izmantojam ekonomiskā uzplaukuma veicināšanai, rada oglekļa emisijas. Te mēs nonākam pie diviem secinājumiem: 1) ir jāveido daudz jaudīgāka atjaunojamās enerģijas ražošanas infrastruktūra; 2) ir jāturpina ieguldīt līdzekļus ogļūdeņražu ieguvē atbildīgākajā iespējamajā veidā, līdz būs izveidota atjaunojamās enerģijas ražošanas infrastruktūra.

Pieņemsim, ka jūs spējat iztēloties, kādi resursi un pūles jāiegulda 285 zirgu uzturēšanā, bet vai varat iztēloties, kā mēs spētu saražot 2,9 miljonus gigavatu elektroenerģijas, ko Eiropa pašlaik patērē gadā? Viens zirgspēks ir 745 vati. 1 miljards vatu ir gigavats jeb 1 342 000 zirgspēku. Tas ir 3125 miljoni saules paneļu. Vai 364 vēja turbīnas. Neaizmirsīsim arī, ka saražotā elektroenerģija nodrošina tikai 20% no mūsu kopējā enerģijas patēriņa. Pareiziniet šos skaitļus ar 3, ja vēlaties aizstāt visus fosilos kurināmos. Tas būtu milzīgs zirgu ganāmpulks.

Enerģijas patēriņa un elektroenerģijas ražošanas sistēmu pārkārtošana ir viens no galvenajiem un aktuālākajiem uzdevumiem mūsdienu pasaulē, bet pastāv vairāki faktori, kas apdraud šādas pārejas sekmīgu realizāciju, un mēs nepieliekam pietiekamas pūles, lai nodrošinātu otru nepieciešamo aspektu — atbildīgu ogļūdeņražu ražošanu. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, piedāvājuma iztrūkums noved pie cenu kāpuma.

Līdz ar to kopš gada sākuma elektroenerģijas cenas Eiropā ir krasi pieaugušas.

Tikai augustā vien eirozonas enerģijas patēriņa cenu indekss pieauga par vairāk nekā 15% salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tas savukārt veicināja inflācijas kāpumu eirozonas valstīs 3% apmērā. Lai gan Eiropā inflācijas mērķis ir 2% gadā, dārgāki enerģijas resursi rada papildu nodokļu slogu patērētājiem, un enerģijas izdevumi veido aptuveni 10% no mājsaimniecības budžeta. Jo lielākas summas patērētāji maksā nodokļos, jo mazāk viņi tērē, kas savukārt palēnina Eiropas ekonomikas atveseļošanos. Iepriekš ogļūdeņražu cenu kāpums stimulētu izpētes un ražošanas pieaugumu, kas novestu pie zemākām cenām, toties tagad tā vietā, lai paplašinātu darbību ogļūdeņražu ražošanas jomā, Eiropas naftas un gāzes uzņēmumi ir pakļauti lielam spiedienam kļūt par “enerģētikas uzņēmumiem” un ieguldīt līdzekļus atjaunojamos energoresursos. Virzība, kas paredz ieguldījumu veikšanu atjaunojamos energoresursos, ir slavējama un nepieciešama. Vienkārši pagaidām mēs vēl nespējam nodrošināt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu.

Neko darīt. Naftas laikmets ir pagājis! Uz zaļākām pļavām! Ne tik ātri.

Spānijā elektroenerģijas cenu paaugstinājums dabasgāzes cenu kāpuma dēļ jau ir novedis pie valsts iejaukšanās. Sociāldemokrātu partijas pārstāvis, premjerministrs Pedro Sančess (Pedro Sanchez) vada mazākuma kreisā spārna koalīciju, kas ieviesa ārkārtas pasākumus, lai palīdzētu nabadzīgākajām ģimenēm, kuras nevar nomaksāt savus elektroenerģijas rēķinus, piešķirot termiņa pagarinājumu, pirms tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve. Spānijas valdība arī paredzējusi “novirzīt” patērētāju vajadzībām energokompāniju “ārkārtas peļņas” daļu 650 miljonu eiro apmērā. Neiedziļinoties Spānijas politikā vai tās komunālo pakalpojumu sniegšanas niansēs, ir skaidrs, ka enerģētikas uzņēmumu peļņas novirzīšana neveicina ieguldījumus stabilākas un daudzveidīgākas energoapgādes sistēmas izveidē. Patiesībā, reaģējot uz valdības ieviestajiem ārkārtas peļņas novirzīšanas pasākumiem, Spānijas atomenerģijas ražotāji ir piedraudējuši apturēt savu darbību.

Eiropas ekonomikas dzinējspēks ir Vācija, kuras ekonomika ir lielā mērā atkarīga no ražošanas un eksporta sektoriem. Enerģijas cenas ir nozīmīgs ražošanas faktors, un tas nozīmē, ka augstākas enerģijas cenas varētu samazināt peļņu vai pat padarīt ražošanu nerentablu, tādējādi novedot pie ražošanas apturēšanas. Tas nopietni apdraudētu Eiropas ekonomikas atveseļošanos un potenciāli varētu mainīt tās politisko virzību. Augstākas enerģijas cenas sadārdzina arī eksportam paredzēto preču transportēšanu, tādējādi samazinot eksporta konkurētspēju pasaules tirgū.

Visu šo situāciju vēl vairāk apgrūtina tas, ka globālās piegādes ķēdes joprojām atgūstas pēc ražojošo uzņēmumu darbības apturēšanas Covid-19 ietekmē un tam sekojošā pieprasījuma satricinājuma. Septembra vidū piegādes un loģistikas kompānija UPS prognozēja, ka piegādes ķēžu darbība 2022. gadā būs traucēta ne mazāk, kā tas bija šogad. Šāda notikumu attīstība ražotājiem rada lielas problēmas arī tādā ziņā, ka tas ne tikai ietekmē to, cik ātri var saražot konkrētu preci, bet arī to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai preci piegādātu gala patērētājam. Kā palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas, ja kritiskie komponenti joprojām gaida piegādi vai ir iestrēguši tranzītā? Piemēram, augustā automobiļu ražotājs Volkswagen, kas aktīvi darbojas elektrisko transportlīdzekļu ražošanas jomā, paziņoja, ka tam varētu nākties samazināt ražošanas apjomus pusvadītāju mikroshēmu trūkuma dēļ. 

Kā šādos apstākļos rīkoties individuālajam investoram? Neskatoties uz pieaugošo inflāciju, ko izraisa augstākas enerģijas izmaksas, negatīvie rādītāji un potenciālais globālās izaugsmes samazinājums, joprojām pastāv kāda nozare, kura piedāvā ievērojamus ieguvumus potenciālo ieguldījumu atdeves ziņā: Ziemeļamerikas naftas un gāzes ražotāji.

Kopš 2020. gada 1. oktobra indekss EuroStoxx 600 ir pieaudzis par 31% (līdz 17. septembrim), savukārt indeksa MSCI Europe Energy Sector kopējais ienesīgums ir 58% — un tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā EuroStoxx 600. Šajā pašā laika posmā "Brent" jēlnaftas cena ir palielinājusies par 84% un dabasgāzes cena ir palielinājusies par 102%. Ziemeļamerikas naftas un gāzes ražotāju kopējā atdeve bija aptuveni 120% (ASV naftas un gāzes ražotāju ETF = +119% eiro kopējās atdeves ekvivalents; Kanādas S&P/TSX Caped enerģijas indeksa ETF = +122% eiro kopējās atdeves ekvivalents).

Naftas cenu samazināšanās Covid-19 krīzes laikā izraisīja daudzu Ziemeļamerikas naftas un gāzes ražotāju maksātspēju. Lai gan pēdējo gadu laikā šo ETF vērtība ir vairāk nekā dubultojusies, tā joprojām turpina augt salīdzinājumā ar ļoti pieticīgajām bāzes likmēm, un iekļautām kompānijām nākamajos vairākos ceturkšņos ir visas izredzes gūt iespaidīgus ieņēmumus. Turklāt daudzi no šiem uzņēmumiem darbojas tikai Ziemeļamerikā, un līdz ar to pastāv ļoti zems risks no ģeopolitiskā viedokļa. Daudzi no šiem uzņēmumiem arī aktīvi strādā, lai pēc iespējas samazinātu to oglekļa izmešu radīšanu savas darbības rezultātā.

Nākotne enerģētikas jomā ir saistīta ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, tomēr, mums atkāpjoties no ogļūdeņražu izmantošanas, enerģijas cenas, visticamāk, turpinās augt. Ja jums šķiet, ka pieprasījums pēc zirgspēkiem saglabāsies vai pat palielināsies, iespējams, ir pienācis laiks investēt Ziemeļamerikas naftas un gāzes “kovbojos”. 

No žurnāla Forbes materiāliem (Nr.25, oktobris 2021)