Mainīt profesiju, bet ne darba vietu

Tehnoloģijas, automatizācija, produktu un pakalpojumu maiņa – tas viss nosaka mūsdienu darba vides strauju mainību. Tiek prognozēts, ka jau tuvā nākotnē darba ņēmējiem, lai darba tirgum piemērotos, profesiju nāksies mainīt pat vairākas reizes mūžā. Taču iemesli vēlmei strādāt kādā jaunā jomā var būt arī citi, piemēram, personīgi vai ar veselību saistīti apsvērumi, interešu maiņa un papildu izglītības iegūšana.

Laterāra amata maiņa viena uzņēmuma ietvaros nozīmē, ka darbinieks, kurš kādu laiku strādājis konkrētā jomā, pauž vēlmi darbu tajā pašā uzņēmumā turpināt jau citā nodaļā vai amatā. Piemēram, uzņēmuma ilggadējā grāmatvede ieguvusi maģistra grādu marketinga vadībā un pauž vēlmi darbu turpināt marketinga nodaļā. 

Lēmums par karjeras maiņu nekad nav viegls ne darba devējam, ne arī pašiem darba ņēmējiem, kurus uztrauc, ka ar šādu soli viņi, iespējams, attālina paaugstinājuma iespēju un atalgojuma kāpumu. Izplatītākās bažas, ar ko saskaras darbinieki:

• Karjeras attīstības trūkums. Darbiniekus uztrauc tas, ka darba maiņa neveicina karjeras izaugsmi – mainot profesiju, cilvēks parasti nonāk līdzīgā amatā jaunā departamentā, kur no jauna jāiekaro kolēģu un priekšniecības uzticība, kā arī sevi jāpierāda jaunā lomā un jomā. Taču patiesībā pieredzes dažādība ilgtermiņā uzlabo iespēju tikt izraudzītam augstākam amatam, kur svarīga izpratne par uzņēmuma darbību kopumā. Tāpat daudzos gadījumos iepriekš citā amatā gūtā pieredze var palīdzēt arī jaunajā pozīcijā.

• Es nepelnīšu vairāk. Vairums karjeras maiņas gadījumu nozīmē pāriešanu jaunā amatā, taču līdzīgā līmenī un ar līdzīgu samaksu. Tomēr jebkurš karjeras pavērsiens ir iemesls ar darba devēju apspriest atalgojuma jautājumu. Dažos gadījumos tas ir arī ekonomiski pamatoti, piemēram, vidējais atalgojums jaunajā darbības jomā ir augstāks, nekā iepriekšējā. Tāpat sarunās ar darba devēju var izmantot argumentu par papildu kvalifikācijas iegūšanu – piemēram, gadījumos, kad karjeras maiņu motivējis papildu izglītības iegūšanas faktors.

• Viss būs jāsāk no nulles. Jūs varbūt esat tajā pašā uzņēmumā, taču pēc karjeras maiņas jums būs jauns priekšnieks, jauni kolēģi un pienākumi, kas jāapgūst. Jaunā amatā esot, darbinieks vairs nevar rēķināties ar kontaktu tīklu, kas bija izveidots un palīdzēja virzīties uz priekšu iepriekšējā amatā, piemēram, mentori, klienti un dažādi ārējie kontakti. Daudziem var šķist, ka šādā situācija viss atkal jāsāk no nulles, aizmirstot, ka jaunu profesionālo kontaktu iegūšanai var likt lietā jau esošos. Jauna kontaktu tīkla izveidošana jūsu jaunajā lomā, protams, var būt izaicinājums, taču galu galā ieguvums būs kontaktu tīkls, kas būs vēl jo lielāks un noderīgāks, nekā vecais.

• Nav karjeras kāpuma, nav izaicinājumu. Paaugstinājums parasti nozīmē papildu pienākumus, kamēr karjeras maiņa – jaunus pienākumus. Darba ņēmējus tāpēc parasti uztrauc jautājums, vai, mainot karjeru, viņi jaunajā amatā jutīs profesionālu izaicinājumu vai stagnāciju (īpaši ņemot vērā ierakstu CV)? Viss, protams, ir atkarīgs no konkrētā amata, taču karjeras maiņa var būt veids, kā būtiski palielināt atbildību. Piemēram, līdzīgs amats citā departamentā var ietvert arī papildu pienākumus personālvadībā vai administrēšanā. Tāpat iespējams, ka citā departamentā tiek strādāts pie lielākiem projektiem vai ir citi darba pienākumi, kādu nebija iepriekšējā amatā. 

Arī uzņēmumi šādai darbinieku karjeras maiņai nereti nav gatavi un var raudzīties ar aizdomām, taču tam var būt virkne priekšrocību. Piemēram, ja darbinieks vairs nav apmierināts ar savu pašreizējo specialitāti vai amatu, taču ir sevi labi pierādījis, un šim darbiniekam patīk uzņēmums, kurā viņš šobrīd strādā. Pieļaujot karjeras maiņu, uzņēmums iegūst lojālu un apmierinātu darbinieku, nevis to potenciāli zaudē citam uzņēmumam. Tāpat ieguvums ir tas, ka, strādājot citā profesijā, taču tā paša uzņēmuma ietvaros, darbinieks paplašina savas zināšanas un redzesloku. Pie tam darbiniekam, kurš strādājis dažādās uzņēmuma nodaļās vai amatos, ir dziļāka izpratne un zināšanas par uzņēmuma darbību, kas var būt izšķiroši svarīgi tālākās karjeras gaitā, stājoties vadošā amatā šajā pašā uzņēmumā.

Karjeras speciālisti atzīst, ka mūsdienās karjeras maiņu mūža laikā nosaka ne tikai apkārtējie faktori, bet arī jaunā darbinieku paaudze. Piemēram, tā dēvētā mileniāļu paaudze, kura jau šobrīd aktīvi darbojas darba tirgū, profesionālo karjeru vairs neuztver kā savas dzīves prioritāti. Tas cita starpā nozīmē arī to, ka viņi nav gatavi gadiem ilgi palikt amatā un profesijā, kas viņiem nerada prieku. Tātad agrāk vai vēlāk aktualizējas jautājums par darba vietas vai karjeras maiņu. 

Ar darbiniekiem, kuri pauduši vēlmi visai radikāli mainīt savu karjeru, saskāries arī uzņēmums BlueOrange. 

“Labi darbinieki ir liela vērtība. Tāpēc, ja darbinieks sevi jau pirms tam veiksmīgi pierādījis, mūsu personālvadības nodaļas speciālisti vēlmi mainīt nodarbošanos parasti cenšas atbalstīt. Mums tas ir veids, kā vairot lojalitāti, labo darbinieku paturēt mūsu uzņēmumā un ļaut sevi pierādīt citā jomā,” stāsta bankas Personāla pārvaldes v.i. Kristīne Mežjāne.

K.Mežjāne atzīst, ka darba devēji uz cilvēka vēlmi mainīt profesiju nereti raugās ar aizdomām vai skepsi, tomēr BlueOrange pieredze līdz šim bijusi ļoti pozitīva.

“Mūsdienu darba tirgus vairs nav tāds, kāds bija agrāk – darbinieku trūkuma un tehnoloģiskās attīstības apstākļos darba devējiem jārēķinās, ka karjeras maiņas jautājums nākotnē kļūs arvien aktuālāks. Mūsuprāt, no tā nav jābaidās, un mūsu pieredze līdz šim bijusi pozitīva. Piemēram, kāda darbiniece vairāk nekā sešus gadus uzņēmumā strādāja pārdošanā, taču laika gaitā bija sapratusi, ka šī joma viņai nav piemērota. Paralēli darba gaitām viņa sāka apmeklēt IT kursus, kur padziļināti apguva datorzinības, programmēšanu un JAVA valodu. Rezultātā personālvadības speciālisti viņai deva iespēju darbu bankā turpināt IT jomā. Tāpat bijuši gadījumi, ka darbinieks no Online apkalpošanas jomas pāriet uz darbu E-komercijas nodaļā vai no Rezidentu pārvaldes pāriet uz Finanšu pārvaldi. Mēs ļoti lepojamies ar darba kultūru, kas ir pretimnākoša un ļauj mainīt darbības jomas, ja darbinieks jūt vēlmi to darīt. Darba devējs no tā viennozīmīgi ir ieguvējs.”