Darbs attālinātajā režīmā pārņem pasauli

Attālinātais darbs kļūst arvien aktuālāks. Iemesli tam ir vairāki, un visspēcīgāk tā nepieciešamība ir izjūtama gandrīz visā pasaulē izsludinātajā ārkārtas situācijā. Tomēr darbs attālinātajā režīmā bija pieprasīts arī līdz šim. Aplūkosim, kā attīstās šī darba metode, kādas ir tās priekšrocības un trūkumi. Parunāsim arī par to, kā darba devējam ieviest efektīvu kontroli pār “attālinātajiem” darbiniekiem.

Ko saka statistika

Pirms izdarām secinājumus, jāpiebilst, ka tālāk sniegtie statistikas dati ir apkopoti pirms ārkārtas situācijas iestāšanās. Kādi būs skaitļi pēc tam, kad tā būs beigusies, neviens nezina. Pirmos secinājumus labākajā gadījumā varēsim izdarīt pēc pusgada. Tomēr pat mūsu rīcībā esošie dati dod iespēju saprast, kādas ir attālinātā darba perspektīvas.

Valsts, kurā cilvēki visvairāk praktizē attālināto darbu, ir Amerikas Savienotās Valstis. Saskaņā ar Gelpa institūta datiem, 2012. gadā 39% darba ņēmēju ASV strādāja pilnībā vai daļēji attālināti, t. i., noteiktu daļu sava darba laika viņi pavadīja atsevišķi no kolēģiem. 2016. gadā šis rādītājs pieauga līdz 43%. ASV Personālresursu pārvaldības sabiedrība Society for Human Resource Management (SHRM) laikaposmā no 1996. līdz 2016. gadam ir reģistrējusi trīskāršu pieaugumu to uzņēmumu vidū, kuri piedāvā darbiniekiem attālinātā darba iespējas.

Savukārt saskaņā ar Eiropas statistikas pārvaldes Eurostat datiem, 2018. gadā darba ņēmēju kategorijā vecumā no 15 līdz 64 gadiem attālinātā darba veicēju proporcija ES bija 5,2%. Pēdējos desmit gados šis rādītājs turas aptuveni 5 procentu robežās. Tomēr tajā pašā laikā to darbinieku proporcija, kuri strādā no mājām laiku pa laikam, ir palielinājusies no 5,8% 2008. gadā līdz 8,3% 2018. gadā.

Visvairāk tādu darbinieku ir Nīderlandē — tie ir 14% no visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Apmēram tikpat liels šis rādītājs ir Somijā, Luksemburgā un Austrijā. Savukārt viszemākā attālināto darbinieku skaita proporcija ir Rumānijā un Bulgārijā — pa pusprocentam no kopējā nodarbināto skaita.

Valsts līmenī

Starptautiskās organizācijas atzīmē attālinātā darba formas veicināšanas svarīgo lomu valstiskā mērogā. Tā ir izdevīga ne tikai darbiniekam un darba devējam, bet arī valstij kopumā. Mūsdienīgu tehnisko un mobilo līdzekļu izmantošana darba pienākumu veikšanai veicina IT nozares (informācijas un sakaru tehnoloģiju) attīstību. Svarīgi ir arī tas, ka samazinās sabiedriskā transporta un pilsētu infrastruktūras noslodze, kas savukārt labvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi, samazinoties kaitīgo izmešu daudzumam atmosfērā un samazinoties enerģētikas izdevumiem.

Turklāt šāda sadarbības forma veicina bezdarba samazināšanos attālos rajonos, nelielās pilsētās. Sociālajā ziņā uzlabojas līdzsvars starp personīgo dzīvi un darbu. Darba devējam samazinās biroja izmaksas — nav nepieciešams uzturēt vai nomāt papildu platību. Priecē fakts, ka daudzās ES valstīs to jau skaidri saprot oficiālā līmenī.

Plusi, mīnusi un kontrole

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda eksperti norāda, ka vairākās ES valstīs dažādu jomu speciālistu sadarbība, izmantojot attālinātā darba metodes, tiek veicināta valstiskā līmenī. Piemēram, Francijā valda uzskats, ka attālinātais darbs ir veids, kā uzlabot darba apstākļus, un ir iekļauts kā neatņemama valsts sociālās politikas daļa. Valdība ir vienās domās ar cilvēkiem, kuri uzskata, ka attālinātā darba forma sniedz iespēju izvēlēties brīvu darba pienākumu pildīšanas grafiku, samazina transporta un ēdināšanas izmaksas, samazina spriedzi darba attiecībās u. c.

Kā attālinātā darba negatīvos aspektus speciālisti min atsvešinātības un vientulības sajūtu. Ir cilvēku kategorija, kuri nav sajūsmā par nodalīšanos no kolektīva un strādā attālināti tikai nepieciešamības gadījumā. Šāda attieksme ir saistīta arī ar to, ka attālinātā darba veicējam jābūt disciplinētam un ir nepieciešama pašorganizēšanās spēja. Ir jābūt atbildīgam un jāizpilda uzdotais darbs bez priekšniecības atgādinājuma, kas ne visiem izdodas.

Vienlaikus ar attālinātā darba formas attīstību darba devējiem radās problēma — kā kontrolēt šādus darbiniekus? Ar laiku darba devējiem palīgā ir nākušas tehnoloģijas jeb programmnodrošinājums. Mūsdienās tirgū plašā klāstā ir pieejamas darba laika uzskaites programmas, kas ļauj uzņēmumu vadītājiem kontrolēt darbiniekus, kuri strādā attālināti.

Tā kā attālinātais darbs galvenokārt ir saistīts ar datoru, šādas programmas ļauj analizēt tādu darbinieku aktivitātes, kuri darba uzdevumu veikšanai izmanto datoru. Šādas sistēmas nodrošina pilnībā automatizētu organizācijas darbinieku kontroles funkciju. Tās pilnībā atbrīvo uzņēmuma vadību no raizēm par to, cik efektīvi strādā darbinieks attālinātajā režīmā.

Plašas iespējas

Kādas iespējas nodrošina šīs programmas? Dažādas. Piemēram, informācija par darbinieka aktivitātēm tiek atveidota grafikos tiešsaistes režīmā, var ierakstīt un pārsūtīt no lietotāja datora ekrāna attēlu, reģistrēt taustiņu klikšķus (keylogger), veikt darba laika uzskaiti, kontrolēt produktivitāti, kā arī darbinieka ierašanos un aiziešanu. Protams, var arī sekot e-pasta ziņojumiem un sūtīt ziņojumus. Visas šīs programmas nodrošina attālinātas datora pārvaldības iespējas. Šīs programmas ir viegli instalējamas un ērtas lietošanā. Lietotāju atsauksmes biežāk ir pozitīvas, un negatīvu atsauksmju ir maz.

Darba laika uzskaites programmas mūsdienās tirgū ir pieejamas plašā klāstā. Kā piemēru minēsim dažas no tām. Piemēram, programma DeskTime sniedz iespēju par samērā nelielu ikmēneša maksu ietaupīt līdz vairākiem desmitiem tūkstošu dolāru mēnesī atkarībā no lietotāju skaita un uzņēmuma lieluma. Programma ir pilnībā automatizēta, un ir paredzēta lietošanai uzņēmuma vidē. Tas pats attiecas uz programmu OfficeTime, kas ir pieejama gan iOS, gan macOS, gan Windows sistēmās. Tomēr šī programma ir vairāk piemērota darbam tiešsaistē. Vēl viens interesants risinājums ir Timely. Šī programma papildus sniedz iespēju strādāt arī ar Android sistēmu. Daudzējādā ziņā šīs programmas ir līdzīgas, bet katrai ir savas nianses.

Noslēgumā mūsu secinājums ir, ka viss iepriekšminētais liecina, ka mūsdienu pasaule arvien straujāk pāriet uz attālinātā darba formu. Pasaule jau sen tai ir gatava. Un ļoti drīz lielā skaitā redzēsim jaunus darbiniekus, kuriem attālināts darbs ir norma un pat neatņemama dzīves sastāvdaļa.

Runājot par pašreizējo situāciju, tā ne tikai liek daudziem dzīvot pašizolācijas režīmā, bet arī pieprasa no visiem ievērot striktu pašdisciplīnu, pildot darba pienākumus. Cerams, ka darba devējiem nebūs jāiegulda lieli līdzekļi kontroles sistēmās, jo darbinieki būs orientēti uz rezultātu, un attālinātajā darbā dominēs uz abpusēju uzticību balstītas attiecības. Protams, ārkārtas situācija, kāda valda visā pasaulē, demonstrēs mums visas šīs darba formas priekšrocības un trūkumus, kalpojot par pamatu veiksmīgai un ātrākai attālinātā darba metožu attīstībai.