Kā var iepirkties, neizejot no mājas? Ceļvedis pirkumiem internetā

Tiem, kam virtuālais maks ir ērtāks par reālo, BlueOrange ir izveidojis online lietotāja ceļvedi. Šajā paralēlajā pasaulē ir nepieciešama tikai kredītkarte.

Jūs varat pavadīt mājās gandrīz veselu mēnesi, visu nepieciešamo pasūtot dažādās interneta mājaslapās: vai tā būtu karsta pica ar kolu, vai ceļojums uz eksotiskākajiem mūsu planētas nostūriem (un pat ārpus tās robežām, piemēram, var reģistrēties kosmosa tūrisma programmai).

Neviens jau vairs neapšauba, ka iepirkties virtuālajā pasaulē ar katru mēnesi kļūst arvien ērtāk un drošāk nekā parastajā fiziskajā veidā. Plus – tas ir arī izdevīgāk ne tikai jūsu virtuālajam, bet arī fiziskajam makam. Piemēram, pēc ASV Tautas skaitīšanas biroja datiem, elektroniskā tirdzniecība 2017. gadā veidoja 9,1% visu mazumtirdzniecības darījumu. Savukārt pirms desmit gadiem šis daudzums bija vien 3,5%, bet pēdējos piecos gados ir piedzīvots lēciens no 5,4 līdz 9,1%.

Uzsvērsim, ka šie ir tikai ASV dati (Eiropā pagaidām vispārējā statistika klibo; lai cik dīvaini tas liktos – tas ir tieši ES sadrumstalotā tirgus dēļ), turklāt šie ir dati tikai par iepriekšējo gadu. Pasaules analītiķi ziņo, ka interneta iepirkšanās ziņā eiropieši nu jau pārliecinoši apsteidz amerikāņus. Arī Krievijā e-komercija tikai vēršas plašumā, un līdzīgi notiek Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā. Dažādas pasaules analītiskās informācijas aģentūras sniedz dažādus datus, taču vidēji ik gadu interneta tirdzniecības tirgus palielinās par 20%.

Protams, Eiropā e-komercija nav iecienīta tikai Vecajā pasaulē. Tādas amerikāņu tirdzniecības platformas (tirdzniecības vietas, kur darbojas gan lielie veikali, gan individuālie uzņēmēji) kā eBay un Amazon un arī Āzijas gigantus AliExpress, Alibaba un Tencent Baltijas iedzīvotāji ir ne tikai dzirdējuši, tās mūsu vidū ir ievērojami populārākas nekā Eiropas virtuālie analogi. Taču – nevar noliegt – arī Eiropai ir ko piedāvāt.

Lielākie virtuālie veikali, par kuriem jūs, iespējams, neko nezināt

Daudzi iecienīti e-veikali atzīstamu popularitāti ir ieguvuši ne tikai dzimtajā Eiropā, bet pat visā pasaulē – piemēram, “H&M”, “Carrefour” un “Ikea”. Tajā pašā laikā dažādās ES valstīs pastāv milzīgi e-komercijas uzņēmumi, kuri aiz konkrētās zemes robežām nav diez ko zināmi. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir e-veikals “Wehkamp”. Esat kādreiz par tādu dzirdējis? Taču Holandē, kur “Wehkamp” ir radies (viss sākās ar 1952. gadā dibinātu pasta kompāniju), tas regulāri nonāk visas Nīderlandes TOP 10 lielāko e-veikalu sarakstā.

Izpētot interneta mazumtirdzniecību, izmantojot populārā “KatCart” piemēru, var uzzināt veiksmīgākos e-komercijas uzņēmumus Eiropā. Lielākajai to daļai apgrozījums gadā veido miljardiem eiro, kurus ienes miljoniem virtuālo pircēju. Šo tirdzniecības vietu sortiments nav vienkārši liels, tur ir faktiski viss, ko vien var iedomāties, un iegādāties to visu var, izvelkot virtuālo naudu no visdažādākajiem virtuālajiem maciņiem, piemēram, izmantojot tādas populāras sistēmas kā “PayPal”, “Samsung Pay” un “Apple Pay”.

Lielākie Eiropas e-komercijas uzņēmumi parasti ir radīti attīstītajās rietumvalstīs. Ļoti daudzas no šīm kompānijām darbojas pārtikas e-tirdzniecības sektorā, kas, starp citu, ir arī viens no ienesīgākajiem. Piemēram, Vācijā un Francijā pasūtījumu noformēšanu tiešsaistē ar kurjera piegādi mājās (teiksim, “Carrefour” e-veikalā) jau var uzskatīt par normu. Vēlaties siltu kruasānu? Lūdzu! Pasūtīsiet to virtuālā kafejnīcā, un pavisam drīz tas materializēsies reālajā pasaulē – gardēža šķīvī.

Pēc Nīderlandes pētniecības kompānijas “Veraart Research” statistikas datiem, 2017. gadā Rietumeiropā 68% visu mazumtirdzniecības pirkumu tika veikti elektroniski. Jāpiebilst, ka lielākie virtuālie veikali atrodas Vācijā, Francijā un Lielbritānijā (uzskaitījums no lielākā uz mazāko).

Lēti un vēl lētāk

Atbilstoši “European B2C Ecommerce” ziņojuma prognozēm summāri e-pārdošanas darījumi 2018. gadā Eiropā būs 602 miljardu eiro apmērā, kas ir par 68 miljardiem vairāk nekā pērn. Kā ziņo retail-index.com, kas ir viena no modernākajām mazumtirdzniecības tīklu tiešsaistes datubāzēm Eiropā, pagājušajā gadā ES kapitāla uzņēmumu saraksta līderis bija gigantiskais Vācijas e-veikals “Schwarz Gruppe”: tā apgrozījums bija gandrīz 97 miljardi eiro. Tikai nejauciet šo kompāniju ar Amerikas bērnu preču mazumtirdzniecības un kafejnīcu tīklu “FAO Schwarz”, kuras līdzīpašniece ir slavenā amerikāņu aktrise Keitija Holmsa. Vācu kompānijas direktors Klauss Henrihs vada veikalu tīklu “Kaufland” (jau veselās 26 valstīs!), kā arī tīklu no vairāk nekā 10 000 diskontētāju “Lidl”, kas atrodas gandrīz visās Eiropas valstīs.

Nav noslēpums, ka patēriņa pieaugums Eiropā ir tieši saistīts ar tiešsaistes mazumtirdzniecības palielināšanos. Jūs kaut tūlīt pat varat paņemt savu bankas karti, apsēsties pie datora (vai paņemt rokās viedierīci – kas, starp citu, kļūst aizvien populārāk) un īstenot pirkumu kādā tiešsaistes iepirkšanās vietā. Tas ir elementāri! Un, nenoliedzami, daudz patīkamāk no ģimenes budžeta taupīšanas viedokļa.

Nākotne ir virtuālajā pasaulē

Pēc “Veraart Research” datiem, Eiropas Savienības TOP 3 bez jau minētā “Schwarz” ietilpst tādi Vācijas tīkli kā “Aldi” un franču gigants “Carrefour”, par kuru arī rakstījām iepriekš. Desmit labāko interneta tirgotāju sarakstā tāpat atrodas britu “Tesco” un vācu “Edeka”. Sestajā vietā atkal ir Vācijas veikals – “Rewe”, un tam seko amerikāņi – “Amazon”. Pēdējās trīs vietas ieņem Francijas kompānijas: “E.Leclerc”, “Les Mousquetaires” un “Auchan”.

Uzņēmumi, kas darbojas virtuālajā vidē, aug un attīstās reālajai pasaulei neiedomājamā ātrumā. Piemēram, “Amazon” tika atvērts 1994. gada jūlijā. Pēc pagājušā gada beigu datiem, kompānijā strādā 566 tūkstoši cilvēku. Kā informē “EHI Retail Institute”, tikai no Vācijas “Amazon” vien 2017. gadā tika veikti darījumi par 8,8 miljoniem eiro. Tāpat šīs valsts iedzīvotāji miljoniem eiro atstājuši arī citos e-veikalos - tādās platformās kā “Otto”, “Zalando”, notebooksbilliger.de, “Bonprix” u.c.

Citā reģionā – Lielbritānijā – saskaņā ar “Royal Mail” ziņojumu tiešsaistes iepirkšanās apjomam nākamo četru gadu laikā būtu jāpalielinās par 72%. Savukārt 58% britu kompāniju vēlas investēt e-tirdzniecības attīstībā (precīzāk – abonentkomercijā: iepirkšanās internetā ar piegādi pa pastu), bet 72,4% uzņēmumu jau tuvākajos mēnešos iecerējuši palielināt virtuālajā vidē piedāvāto preču un pakalpojumu daudzumu.

“Abonentkomercija, kuru uz priekšu virza aizvien lielāka mobilo ierīču izplatība, no iepriekš ierastās žurnālu un avīžu pasūtīšanas ir pārņēmusi arī citas jomas – gan pārtikas produktu, gan skūšanās, gan pašapkalpošanās līdzekļu segmentu,” teikts pētījumā.