Savu sirdskilometru izvēlējies arī lācis vārdā Andrejs Upītis

Tie, kas bijuši fonda „Viegli” koncertos, pasākumā „Laiks Ziedonim” vai fonda „1836” organizētajos gājienos un koncertos, ir pamanījuši, ka goda vietā vienmēr tiek sēdināts neparasti liels plīša lācis. Viņš nav parasta rotaļu mantiņa — šo nu jau padzīvojušo kungu uz Latviju savulaik savai dzīvesbiedrei Ausmai Kantānei-Ziedonei atveda dzejnieks Imants Ziedonis. Vēlāk lācis kļuvis par iedvesmu arī vienai no I. Ziedoņa epifānijām. Tagad lācis pilda Imanta Ziedoņa muzeja vēstnieka lomu — 2018. gada martā pārstāvējis muzeju pat Londonas grāmatu tirgū. Kā saka Ziedoņa muzeja darbinieki, lācis ir personība un viens no mums.

Stāsts par lāča nonākšanu Latvijā ir neparasts. Imants Ziedonis lāci 1966.gadā ieraudzījis veikalā Kabarda- Balkārijā un nolēmis uzdāvināt Ausmai. Tomēr ceļš uz Latviju nenoritēja bez kuriozām situācijām — lācis ticis pats pie savas lidmašīnas biļetes un vietas tajā. „Izrādījās, ka lācis ir tik liels, ka lidostā Ziedonim prasīja, lai tam pērk biļeti un sēdina salonā. Ziedonis tā arī izdarīja — iegādājās bērnu biļeti un lāci nosēdināja sev blakus. Vietas tolaik nebija numurētas, un ne viens vien pasažieris nāca un prasīja: Kas tā par lietu? Kāpēc lācis sēž? Lai taču to ņemot sev klēpī! Taču Ziedonis palicis pie sava: lācim ir biļete un viņš var sēdēt. Galu galā nemitīgā taujāšana rakstniekam tā apnika, ka viņš biļeti piesprauda lācim pie krūtīm,” skaidro Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Dace Zariņa. 

Pēc šī gadījuma Ausma sākusi krāt lāčus. Kolekcijā gadu gaitā nonākuši aptuveni 150 eksemplāri, kuri tagad apskatāmi Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos. Bet neparastais notikums kļuva par iedvesmu vienai no Imanta Ziedoņa epifānijām. „Imantam sēžot un domājot par neparasto gadījumu, vēlāk tapa epifānija, kura stāsta par to, ka katram ir sava telpa, un varbūt blakus var sēdēt tevis paša gars. Un citiem šajā telpā nav jānāk,” stāsta fonda „Viegli” padomes priekšsēdētāja Žanete Grende.

Amizants ir ne tikai stāsts par lāča ceļu uz Latviju, bet arī tā vārds: Imants Ziedonis lāci iesaucis par Andreju Upīti tāpat vien — joka pēc. Pēc dzejnieka nāves lācis Andrejs Upītis un citi Ausmas kolekcijā esošie lāči nonāca Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos. Zīmīgi, ka lāču kolekcija savulaik bijusi arī vienīgā auditorija pirmajam fonda Viegli ierakstam. „Muzeja darbinieki ar lāci nevilšus sāka sarunāties kā ar dzīvu personu. Kad Murjāņos notika pirmais fonda „Viegli” ieraksts, mums vajadzēja skatītājus un domājām: kam varētu nospēlēt. Nolēmām, ka mūsu pirmās dziesmas varētu nospēlēt lāčiem — iznesām no mājas visus lāčus, sasēdinājām krēslos un pirmo koncertu atrādījām viņiem. Galu galā tā mums kļuva par tradīciju, ka visu lāču galvenais lācis ir goda viesis visos turpmākajos koncertos un citos pasākumos. Viņam vienmēr ir izdrukāta pašam sava biļete un rezervēta vieta vai nu uz skatuves vai labākajās vietās zālē,” atminas Imanta Ziedoņa muzeja radošais direktors Jānis Holšteins-Upmanis.

Kopš tā laika lācis vairākkārt bijis pat ārzemēs — braucienos uz Varšavu, Vīni, Briseli un šogad arī Londonas grāmatu izstādē, kur nonākt bija sens Imanta Ziedoņa sapnis. „Uz Londonas grāmatu izstādi devās fonds „Viegli” ar savām I. Ziedoņa dziesmām angļu valodā un iztulkotu grāmatu. Paradoksāli, bet pasaulē šodien tā īsti neviens nezina I. Ziedoni, varbūt kāds zina R. Kauperu, bet lācis Londonas grāmatu izstādē kļuva par galveno. Visi nāca klāt un prasīja, no kurienes viņš ir, un uzzināja, ka no Kabardijas un 52 gadus vecs. Šis stāsts kalpoja par veidu, kā cilvēkus ieinteresēt arī par I.Ziedoni,” atklāj Ž. Grende.

Lācis ar muzeja darbinieku gādību piedalījies arī „1836” ceļa gājienos un, turpinot tradīciju, 21.jūnijā piedalīsies arī akcijā „Izgaismo Latviju”, kad savu sirdskilometru noies Engurē. „Zīmīgi, ka „1836” ceļš Engurē iet caur Engures kapiem, kur Imants Ziedonis šobrīd atdusas. Imanta vēlme bija, lai viņu nerokot kapos, bet aprok zem ceļa. Tā nu simboliski ir sanācis, ka Imants ir gan kapos, gan arī zem „1836” ceļa,” saka Ž. Grende.

Ziemas mēnešos kolorītais tēls — lācis vārdā Andrejs Upītis uzturas Ziedoņa muzeja ziemas rezidencē Rīgā, bet vasarās tiek nogādāts Murjāņos, kur visi interesenti viņu var sastapt arī šobrīd.