Kuras pilsētas ir „viedākās“?

Šveices pilsētu stāvvietu pārvaldības risinājumu izstrādes uzņēmums EasyPark izveidojis pasaules „viedo pilsētu“ reitingu Smart Cities Index 2018. Varbūt kādam šķitīs pārsteidzoši, tomēr Rīga šajā reitingā apsteidz Honkongu, Pekinu un Barselonu — Latvijas galvaspilsēta desmit baļļu vērtējuma skalā ieguvusi 4,72 punktus. Savukārt, piecas viedākās pilsētas ir Gēteborga, Bergena, Stokholma, Čikāga un Amsterdama.

Pētījuma autori izvērtēja 500 pilsētas visā pasaulē, vadoties pēc 24 aspektiem, lai noteiktu, kuras pilsētas visefektīvāk pārvalda tām pieejamos līdzekļus un resursus. Eksperti izvērtēja situāciju pilsētās saskaņā ar sarežģītu formulu, kurā tika ņemti vērā visdažādākie aspekti, un Latvijas galvaspilsēta šajā vērtējumā ieguva 88. vietu.

Intelektuāla vide ar progresīvi domājošiem iedzīvotājiem

Vērtējums kategorijā „intelekts“ tika noteikts, izvērtējot, piemēram, cik pilsētā ir elektronisko maksājumu veikšanas vietu, kāds ir bezvadu interneta ātrums un, pat, kāds ir kriptovalūtās veikto darījumu apjoms, īpaši bitkoinos. Viena no vadošajām pilsētām šajā ziņā bija Amsterdama. Savukārt, novērtējot visas Nīderlandes lielākās pilsētas priekšrocības, EasyPark pārstāvji sniedz atziņas, ko tieši citi var mācīties no Amsterdamas pieredzes.

Viedu pilsētu raksturo dažādu aspektu kopums, piemēram, viedas autotransporta stāvvietas, resursu un atkritumu pārstrādes līmenis, investīcijas modernas infrastruktūras un tiešsaistes resursu attīstībā, biznesa un kriptogrāfijas bloku ekosistēmas, kiberdrošība un stabilitātes indekss. „Viedas pilsētas” definīcija pastāvīgi paplašinās, ar katru dienu palielinoties visdažādāko atklājumu un tehnoloģiju apjomam, kuras izmanto milzīgs megapoļu iedzīvotāju skaits un gūst no tām reālu labumu.

Zinātniski tehniskā evolūcija kļūst arvien straujāka, pieaug visdažādāko jaunuzņēmumu skaits, bet jaunas zināšanas attīstās tādā līmenī, par kādu vēl nesenajā pagātnē nesapņoja pat visdrosmīgākie rakstnieki. Nerunāsim par rakstniekiem, — pat pilsētvides projektētāji, kas mācījās augstskolās, diez vai varēja ko tādu iztēloties.

Mūsdienās par ierastāko lietu ir kļuvis tas, ka pilsētas dzīvokļi, privātmājas ir aprīkotas ar infrasarkanajiem kustību sensoriem ar automātisku video straumēšanas režīmu, kas nodrošina acumirklīgu datu reģistrēšanu „mākonī”, kur tiek momentāni sistematizēti un apstrādāti Big Data datu masīvi. Savukārt dzīvokļu un privātmāju iedzīvotāji izmanto NFC maksāšanas tehnoloģijas, sistēmas personas autorizācijai pēc sejas un pirksta nospieduma datiem, tagad iekļautas pat jau budžeta modeļos; cilvēka rokai ērti piegulst viedpulksteņi un fitnesa aproces, kas, izmantojot ģeolokācijas funkciju, tiešsaistē reģistrē sava saimnieka darbības, seko līdzi pulsa biežumam, reģistrē informāciju gan par miegā pavadīto laiku, gan par dienas aktivitātēm.

Mākslīgais intelekts un tērzēšanas roboti veido precīzus lietotāju profilus, analizējot katra lietotāja darbības tiešsaistē un gūstot priekšstatu par gandrīz visām lietotāja izvēlēm, vēlmēm un pat sapņiem.  

Interneta ātrums padara pilsētu straujāku

2019. gadā kļūs pieejami izgudrojumi, kuru pamatā ir 5G ātrgaitas datu pārraides tehnoloģija, nodrošinot vēl efektīvākas plaša patēriņa elektronikas ierīču, piemēram, viedtālruņu un citu tiešsaistes ierīču iespējas. Ar 5G datu pārraides ātrumu „viedo” pilsētu attīstības temps kļūs daudz ātrāks par pašreizējo.

Pašlaik mobilo sakaru operators BITE ievieš mazjaudas šaurjoslas tehnoloģiju standarta risinājumu Narrowband Internet of Things (NB-IoT), kura pamatā ir 4G tīkls un kas nodrošina informācijas apmaiņu starp saderīgām ierīcēm, sākot no GPS navigācijas ierīcēm līdz komunāliem elektroenerģijas, gāzes un ūdens skaitītājiem u.t.t. Saskaņā ar prognozēm, līdz 2025. gadam IoT ierīču skaits globālajā tirgū sasniegs 75 miljardus, kas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ierīcēm kļūs par ierastu parādību.

Izziņots, ka nākamais NFC attīstības posms — NB-IoT — nodrošinās kvalitatīvu pārklājumu iekštelpās, augstāku pieslēguma blīvumu, kā arī būtiski samazināsies elektroenerģijas patēriņš — piemēram, elektrības, gāzes un ūdens patēriņa skaitītāju autonomo akumulatoru, kā arī signalizācijas sistēmu un citu ierīču ekspluatācijas laiks sasniegs līdz pat 10 gadiem. Tiek prognozēts, ka vidēja termiņa perspektīvā NB-IoT tehnoloģiju, ko savos tirgos ievieš arī Eiropas mobilo sakaru operatori Orange, T-Mobile, Elisa, Vodafone, sāks izmantot lielākā daļa telekomunikāciju uzņēmumu klientu.

Jo tīrāka pasaule, jo patīkamāk tajā dzīvot

Tomēr minētajā reitingā Smart Cities Index 2018 iekļauto „viedo” Eiropas pilsētu fondu un resursu pārvaldības risinājumi ātri noveco. Kādi dati tiks izmantoti reitinga Smart Cities Index 2019 vai 2020. gada reitinga pamatā?

Svarīgs aspekts ir arī dabas resursu taupīšana. Piemēram, parastās kvēlspuldzes pilsētu laternās jau ir nomainījušas LED spuldzes, pilsētas svētkos rotā krāsains diožu apgaismojums tādos pasākumos kā "Staro Rīga", kurā, starp citu, piedalījās arī BlueOrange. Kādas spuldzes tiks izmantotas pēc trīs gadiem? Vai tās būs LED spuldzes? Kādas būs likumdošanas iniciatīvas, lai padarītu „viedās pilsētas” vēl attīstītākas, bet tehnoloģijas arvien draudzīgākas apkārtējai videi?

Mūsdienās Smart City pilsētām ir raksturīgs milzums Wi-Fi „piekļuves vietu” un augsts viedtālruņu lietošanas līmenis, kā arī transporta mobilitāte (piemēram, automašīnu noma internetā, izmantojot mobilās ierīces), tehnoloģiju izmantošana dažādās uzņēmējdarbības jomās un tiešsaistes resursu pieejamība pat sociāli visnelabvēlīgākajā vidē, kā arī daudz citu aspektu. Protams, šādu „viedo pilsētu” iedzīvotājiem ir jāiegūst atbilstošas iemaņas, piemēram, apmeklējot īpašus mācību kursus (paredzētus visdažādākajiem iedzīvotāju sociālajiem slāņiem), un jau minētajiem likumdevējiem būtu jāuzņemas atbildība par to, lai megapoļu iedzīvotāju ikdiena kļūtu mobilāka un modernāka.

Sastādot reitingu Smart Cities Index 2018, tika ņemts vērā arī tas, kā šajās „viedajās pilsētās”, piemēram, valstu galvaspilsētās, rūpējas par apkārtējo vidi. Piemēram, kā tiek ievērotas ANO prasības par ogļskābās gāzes izmešu apjoma samazināšanu? Rīgai šajā ziņā ir veicies lieliski. Plānots, ka līdz 2020. gadam automobiļu un uzņēmumu radīto gāzu emisijas apjoms Rīgā tiks samazināts līdz 1880 tonnām, savukārt 1999. gadā šis rādītājs bija 4925 tonnas.

Smart City ir iedzīvotājiem draudzīga pilsēta, kas optimizējusi resursu izmaksas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību un, pateicoties saudzīgai attieksmei pret izmantojamajiem aktīviem. Tā ir tehnoloģiska pilsēta, — mobila un efektīva, — un tajā ir ērti dzīvot. Tāpēc jo svarīgāk, ka ikviens no mums pieliek savu roku un enerģiju tur, kur tas ir iespējams ikdienā, sākot no atkritumu šķirošanas savās mājās līdz iespējām, ko dod mūsu katra profesionālās zināšanas, pieredze un, galvenais, iniciatīva!