Ceļot droši. Nākamā pietura – Āzija

No gandrīz diviem simtiem pasaules valstu viņa ir pabijusi 55 – ceļojusi gan organizētās grupās, gan uz savu roku ar mugursomu plecā, gan kā gide draugu pulciņam. Viņa novērtē paredzamo Eiropu, daudzveidīgo Āfriku, taču sirds pieder Āzijas reģiona valstīm. Tajās viņa gatava atgriezties atkal un atkal. Tiem, kas par savu sapņu ceļojumu vēl domā un grib to darīt droši, ērti un budžetam draudzīgi, iespējams, var noderēt BlueOrange pieredzējušās ceļotājas Žanetas Sudnieces* atziņas.

Kā labāk ceļot – grupā vai uz savu roku?

Tas atkarīgs no cilvēka rakstura un vēlmēm.

Grupu ceļojumi ir labi, ja bez piepūles gribas iepazīt valsti vai pilsētu. Reizēm šķiet, ka ar grupu vairāk redzi, bet tā ir ilūzija, jo grupā bieži ir steiga, virspusība. Nevari apstāties un baudīt to, kas interesē visvairāk.

Es pati esmu izteikta solo traveller jeb individuālā ceļotāja. Vienatnē ir vieglāk iepazīties, raisās interesantas sarunas, dzimst jaunas draudzības. Ceļojot vienam, ir iespēja ietaupīt, jo vari izvēlēties, cik zvaigžņu viesnīcā dzīvosi, ko un par kādu cenu ēdīsi. Taču viennozīmīgi apgalvot, ka individuāla ceļošana ir finansiāli izdevīgāka, nevar. Ja dodies ekskursijās uz vietām, kur sabiedriskais transports nekursē, vienam pašam tur nokļūt ir gan grūtāk, gan dārgāk, nekā dalot izmaksas ar ceļabiedriem.

Kāda ir minimālā naudas summa ceļojumam uz Āziju?

Minimālā summa 2 nedēļu ceļojumam varētu būt 1200-1500 eiro (ieskaitot lidojuma biļetes, viesnīcu, ēšanu, un izdevumus maziem suvenīriem).

Vai ir svarīgas citu ceļotāju atsauksmes?

Jā, mani parasti interesē, ko par konkrēto vietu, notikumu, viesnīcu, transporta iespējām raksta citi ceļotāji, viņu vērtējums. Pati arī rakstu atsauksmes TripAdvisor un Booking.com par konkrētām vietām un viesnīcām, lai palīdzētu citiem ceļotājiem ceļojuma plānošanā.

Vai apceļot Āzijas valstis ir droši?

Āzijas valstis ir ļoti draudzīgas ceļotājiem, arī iekšējais tūrisms ir diezgan labi attīstīts.

Tomēr ir jādomā par cita veida drošību – savu veselības stāvokli. Piemēram, jāveic profilaktiskā vakcinācija, bez kuras daudzās valstīs nevar iebraukt. Par politiskiem riskiem, dabas katastrofām, epidēmijām u.c. vislabāk uzzināt Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapā. Lai ceļojumā justos droši, ņemu līdzi Latvijas vēstniecību telefonu numurus valstīs, uz kurām dodos, reģistrējos Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā un ielādēju aplikāciju Ceļo droši.

Es parasti pievēršu uzmanību vietējām ziņām, ja gadās piedzīvot zemestrīci (tas notika diezgan bieži Japānā), pievēršu uzmanību tam, ko dara vietējie. Mājās palikušajiem atstāju plānotā ceļojuma kopiju un mēģinu regulāri kontaktēties ar viņiem.

Jāņem vērā ierobežojumi attiecībā uz dažādu priekšmetu ievešanu valstī vai izvešanu no tās. Piemēram, vienreiz ceļabiedram, iebraucot Latvijā, bija jāpierāda, ka Taizemē iegādātās eksotiskās ādas somiņas izgatavošanai nav tīši nogalināts krokodils vai zilonis, bet no Japānas nedrīkst izvest sēklas. Pēdējā ceļojumā uz Koreju man jautāja, vai man nav Samsung 7 telefons, jo to nedrīkst pārvadāt bagāžā.

Kāpēc Jums tuvas tieši Āzijas valstis?

Man patīk tur valdošais miers. Dzīves apstākļi dažās nebūt nav spoži, tomēr cilvēki ir ļoti saulaini, pretimnākoši, smaidīgi.

Ko Jūs iesakāt draugiem un ievērojat pati?

• Obligāti iegādājos labu veselības apdrošināšanas polisi. Atceros gadījumu, kad cilvēkam bez polises applaucētas plaukstas pārsiešana Japānā izmaksāja 700 ASV dolāru.

• Eksotiskās valstīs pilsētu nosaukumus, uz kurām dodos, iepriekš izdrukāju vietējā valodā. Piemēram, Korejas autoostā, jautājot kasierei biļeti līdz Suvonai, viņa mani nemaz nesaprata, bet, ieraugot uzrakstītā veidā, pieļāva, ka runāju par pilsētu, ko izrunā kā Son.

• Parasti man patīk komunicēt ar vietējiem, kaut vai pajautājot ceļu, jo dažreiz var uzzināt par interesantām vietām un lietām.

• Ja nav iespējas un gribēšanas jautāt, tad labprāt izmantoju aplikāciju Google Translate, kas “saprot” un pārtulko fotografēto tekstu.

• Nepaļaujos tikai uz tehnoloģijām. Ne vienmēr var būt pieejams interneta pārklājums. Vienkāršā papīra karte daudz vietas somā neaizņems un kritiskā brīdī var lieti noderēt.

• Apmeklēju vietējos tūrisma ofisus, kuros izstāsta simts un vienu iespēju, kā pavadīt dienu, ieskaitot bezmaksas iespējas un vietējās nozīmes notikumus.

• Pirms dodos uz tālāku valsti, īpaši uz eksotiskām vietām, pabrīdinu savu banku, lai tā kļūdaini nenobloķē maksājumu karti. Piemēram, Malaizijā gribēju samaksāt par pirmo viesnīcu, bet mana karte nestrādāja. Izrādījās, banka uzskatīja, ka es Malaizijā nevaru atrasties, un karti bija bloķējusi.

• Lai mazinātu nesankcionētu naudas noņemšanas risku no kartes, ieslēdzu automātisko sms-paziņojumu par visiem darījumiem, kas tiek veikti ar karti ceļojuma laikā.

• Ceļojumā ņemu līdzi vismaz divas dažādu sistēmu maksājumu kartes - Visa un Mastercard. Pēc manas pieredzes, Āzijas reģionā biežāk pieņem VISA vai American Express, retāk – Mastercard, kas vairāk ir atzīta Eiropas valstīs. Protams, paturu prātā elementāros noteikumus – neturēt visu naudu vienā vietā, svarīgākos dokumentus nofotografēju. Var arī nofotografēt bagāžu un vērtīgākās lietas, - tas palīdz identificēt bagāžu negadījuma situācijā.

• Noderīgu informāciju par bankas kartēm ceļojumiem vienmēr atrodu savā bankā.

• Vienmēr līdzi ņemu mazliet skaidras naudas vietējā valūtā pirmajām dienām – sabiedriskajam transportam, tualetei, ūdenim vai suvenīriem vietējā tirdziņā. Var gadīties, ka valūtas maiņas punkta tuvumā vienkārši nav. Šajās situācijas vienmēr var noderēt maksājumu karte, kas ļauj izņemt skaidro naudu no bankomāta vietējā valūtā. Neturos pārāk stingri pie iepriekš sagatavotā ceļojuma plāna – dažreiz tējas dzeršana kopā ar vietējo var būt daudz interesantāka pieredze, nekā kārtējā tūrisma objekta apmeklējums.

• Galvenais, būt atvērtam visam jaunajam, do like a local**, iemācīties dažas frāzes attiecīgās valsts valodā un uzsmaidīt. Tad viss izdosies!

*Žaneta Sudniece, BlueOrange Personāla pārvaldes Mācību centra vadītājas vietniece

** Darīt tā, kā dara vietējie (tulkojums no angļu val.)