80 gadu vecumā apiet Latvijas robežu – simtgadei par godu

Maiga Liepiņa ir sirsnīga 80gadīga kundze no Salacgrīvas, kura Latvijas simtgades gadā līdz 18.novembrim apņēmusies gar robežu apiet visu Latviju. Kā viņa pati saka: mūsu Latvijai par godu! Viņa ar vīru Ilgvaru ir, iespējams, vecākie no 1836 ceļa gājējiem. Neskatoties uz sirmo vecumu, Maiga pirms kāda laika mērojusi arī Santjago ceļu Spānijā un joprojām šiverē abās pašas vadītajās aptiekās Salacgrīvas pusē.

Ar Maigu un viņas vīru Ilgvaru runājāmies Leišmalītes gājiena laikā Rundāles novadā, kurš ir jau astoņpadsmitais no fonda 1836 organizētajiem gājieniem, kuros abi piedalās. Ilgvaram ir problēmas ar kājām un garus attālumus viņš staigāt nevar, taču atradis citu veidu, kā piedalīties – viņš gājējiem līdzi brauc ar auto, apjautājas, vai nevajag papildināt ūdens krājumus pudelēs, pavest smagāku somu vai citādi palīdzēt. Pats Ilgvars gan nosmej, ka esot par slinku iešanai. „Viņš taču mani vienu nelaiž! Vīrs brauc līdzi, fotografē skaistākās vietas. Dažkārt automašīnā paved arī kādu gājēju līdzi paņemtu četrkājaino, lai atpūtina ķepiņas,” stāsta Maiga. 

Jau trīspadsmito gadu Maiga aizraujas ar nūjošanu, un iešana kājām ir viņas sirdslieta. 2016.gadā viņa pat piedalījās Baltākalna gājienā Kolka-Dubulti, kur 55 stundu laikā jānoiet 136 kilometrus liels attālums. Pirms šī gājiena, baidoties, ka viņu lielā vecuma dēļ varētu atraidīt, pat samelojusi par savu vecumu. „Bija jāpiesakās internetā, jāatbild uz jautājumiem par veselību un vecumu. Nodomāju: es taču nevaru teikt, ka man ir 78. Neņems pretī! Nometu 10 gadus,” viņa smej.

Pēc Baltākalna gājiena veiksmīgas pievarēšanas 47,5 stundās Maiga tā paša gada rudenī ar mazmeitu gāja arī Santjago ceļu Spānijā. Pēc abiem šiem gājieniem bijusi sajūta, ka gribas vēl, un internetā ar vīru atraduši informāciju par fonda 1836 organizētajiem gājieniem apkārt Latvijai. „Facebook atradām, ka ir ļaudis, kas Latvijas gadadienai par godu iet apkārt Latvijai, un visi var pievienoties. Uzreiz nodomājām: cik skaista ideja! Mēs skrienam kaut kur pa pasauli, bet Latviju nemaz tik labi nepazīstam. Tepat ir tādas vietas, daba, dažādība, ka elpa aizraujas,” viņa saka. 

Maiga ar vīru piedalījusies apmēram pusē no fonda 1836 organizētajiem gājieniem, taču viņai ir padomā pašai sava dāvana Latvijai – viņa apņēmusies līdz Latvijas simtgades gada 18.novembrim noiet visapkārt Latvijai, individuāli noejot vēl trūkstošos posmus. Katru gājienu Maiga ar vīru rūpīgi saplāno, jo, neskatoties uz vecumu, abi joprojām strādā – Maigai Salacgrīvas pusē pieder divas aptiekas. „Mana meita un mazdēls arī ir farmaceiti, un viņi pastrādā manā vietā – atlaiž mani prom, kad dodos gājienos. Vīrs savukārt ir mūsu grāmatvedis. Mēs jau brīvdienas uz labu laimi atļauties nevaram – cilvēki rēķinās, ka aptieka būs vaļā. Mēs zāles neatsakām pat nakts laikā – galu galā ne jau izpriecas dēļ cilvēki naktī uz aptieku dodas,” viņa stāsta.

Cilvēki, daba un interesanta pieredze – tas esot pats labākais, piedaloties Latvijas apceļošanā. „Man ļoti patīk komunicēt gan ar citiem gājējiem, gan cilvēkiem, kas šeit pierobežā dzīvo – viņi ir tik atvērti, izpalīdzīgi. Nupat Zilupes gājienā Latgalē – kā mūs tur cienāja! Katrs gājiens ir īpašs un vērtīgs ar kaut ko citu. Ir iespēja redzēt tik skaistas vietas Latvijā – esmu nodzīvojusi garu mūžu, bet nemaz nezināju, ka tādas vietas ir! Latvija ir īpaša zeme – skaista, zaļa, ar mežiem, pļavām un gleznainām ainavām.”

Maiga ir viena no 1836 ceļa entuziastēm un ar vīru jau kaļ plānus Latvijas apceļošanā arī nākamgad – ar velosipēdiem krustu šķērsu izbraukājot un izzinot Latviju arī vidienē. „Un kāpēc neiet? Veselība laba, pašsajūta laba! Nākamgad Latviju plānojam izbraukāt ar velosipēdiem vidienē – tā, lai Latvija paliek mīļā atmiņā arī no turienes,” Maiga saka sarunas noslēgumā.