Zelts tavā svarā

2020. gada 09. septembris

Pauls Miklaševičs,
BlueOrange klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors


“Kāds man reiz teica, ka Tu neesi turīgs, kamēr Tavā īpašumā nav zelts Tavā svarā,” teica kliente. Es nekad iepriekš nebiju dzirdējis šādu argumentu. Neskatoties uz to, šai summai būtu jābūt diezgan apjomīgai. Jau sāku savā galvā rēķināt, cik lielā apmērā man būtu jāiegādājas zelts saskaņā ar klientes teikto (tie bija apmēram trīs miljoni ASV dolāru). Vai mums būtu jālikvidē viss viņas investīciju portfelis, lai sasniegtu šo mērķi? Vai šis bija jēgpilns mērķis? Vai zelta iegādāšanās vispār ir laba ideja? Tas bija 2012.gadā. Zelts pārdevās par zemāku cenu nekā iepriekš, pasaulei atkopjoties pēc finanšu krīzes. Vai tā cena tuvākā laikā sāktu pieaugt? Man tā nešķita. Kāds būtu pieklājīgākais veids, lai viņai pateiktu, ka labāka izvēle būtu paturēt investīcijas produktīvos un ienākumus radošos aktīvos kā akcijās un obligācijās, nevis investēt spīdīgā, pārdošanas mērķiem no zemes izraktā materiālā, par kura uzglabāšanu atkal kādam būtu jāmaksā? Vai, drīzāk, kā to pateikt viņas privātbanķierim, cerot, ka mana ziņa nepazudīs tulkojumā?

Taču atgriezīsimies pie tā, cik vērts būtu zelts jūsu svarā. Standarta zelta mērvienība ir Trojas unces. Vienā kilogramā zelta ir 32.15 Trojas unces. Pēc pašreizējām cenām, viens kilograms zelta pārdotos par 64 tūkstošiem ASV dolāru jeb 54 tūkstošiem eiro. Droši izrēķiniet, cik daudz zelta jums būtu jāiegādājas, ja jau neesat to izdarījuši. Iespējams, ka šī būtu laba formula, ko pievienot Instagram svara zaudēšanas programmu reklāmām kā papildu pamudinājums svara zaudēšanai: “Jo mazāk Tu sver, jo mazāk zelta Tev jānopērk, lai tiktu uzskatīts par turīgu! Katram kilogramam ir nozīme!” Diemžēl, zelta problēma ir tā, ka nevar izmantot zeltu, lai iegādātos vairāk zelta. Zelta īpašnieks vienmēr ir atkarīgs no kāda cita, kurš nākotnē būtu gatavs iegādāties šo zeltu un maksāt par to citā valūtā vai aktīvā. Tas ir lielisks spekulācijas piemērs.

Šī gada vasarā zelts tirgojas par vēsturiski augstāko cenu attiecībā pret jebkuru pasaules valūtu, bet pēdējie astoņi gadi nav bijuši tie dāsnākie zelta īpašniekiem, ja salīdzinām ar augstas kvalitātes vērtspapīru ienesīgumu. Tas ir mainījies tikai nesen, un zelta rekordskrējiens ir bijis mediju uzmanības centrā.

Augusta sākumā investorus šokēja paziņojums, ka Vorena Bafeta (Warren Buffett) Berkshire Hathaway šā gada otrajā ceturksnī ir iegādājies 20 918 701 Kanādas zelta ieguves uzņēmuma Barrick Gold akcijas apmēram 564 miljonu ASV dolāru vērtībā. Bafets bieži zeltu ir izsmējis. Kulminācija šim izsmieklam bija viņa 2011.gada vēstule akcionāriem, kurā tika cildināta Amerikas lauksaimniecības un rūpniecības ražošanas kapacitāte pretstatā kaut kādam spīdīgam gabaliņam, kurš neko nerada. Es atceros sevi izmantojam Bafeta argumentus, kad centos atrunāt savu klienti no sava svara zeltā iegādes. Bafetam bija taisnība. Zelta cenas kulminēja 2011.gadā un pēc tam sasniedza savu iepriekš augstāko cenu vien pirms pāris mēnešiem.

Un tomēr – deviņus gadus vēlāk Bafets iegādājas Kanādas zelta ieguves uzņēmumu?! Kas notiek, Voren? Vai Tu izdzēri pārāk daudz diētiskās kokakolas? (Vorens izdzer vairākas Diet Coca Cola bundžiņas dienā.)

Protams, Berkshire Hathaway īpašumā esošās Barrick Gold akcijas ir relatīvi mazā apjomā, ja salīdzina ar citiem vērtspapīriem. Piemēram, viņu īpašumā ir divsimt reižu vairāk vērtu Apple Inc. akciju. Turklāt, iegādājoties zelta ieguves uzņēmumu, Bafets neiegādājas zeltu, bet gan zelta ražotāju, kura nākotnes ienesīgums ir atkarīgs no zelta ieguves procesa. Iespējams, ka viņam šķiet pievilcīgi tas, ka vēsturiski zelts labi tirgojas negatīvu reālo likmju apstākļos – kādas tās ir šobrīd (reālās likmes = procentu likmes – inflācija). Varbūt, ka viņu ir ieintriģējusi Barrick Gold spēja paaugstināt savu zelta rezervju valuāciju, ņemot vērā augstākas zelta cenas, vai arī viņu spējas iegādāties papildu rezerves ar pakāpenisku M&A transakciju palīdzību, kuras ir iespējamas, pateicoties zemām kredītlikmēm un viņu stabilo bilanci.

Neskatoties uz to, ka Bafeta pozīcija Barrick Gold ir pieticīga, ar šo darījumu viņš ir devis netiešu iedrošinājumu zelta ieguves uzņēmumu iegādei. Tam ir potenciāli milzīga ietekme uz visas pasaules institucionālo investoru darbu. Ik gadu es satieku aptuveni simts fondu pārvaldītājus, galvenokārt eiropiešus. Pēdējo sešu gadu laikā es neesmu dzirdējis nevienu no viņiem cenšoties pārdot zelta ieguves fondu vai runājot par kāda konkrēta zelta ieguves uzņēmuma akcijas vērtīgumu. Nevienu. Tā kā savas karjeras pirmos gadus es pavadīju kā institucionālais vērtspapīru tirgotājs Kanādā, tajā skaitā pērkot un pārdodot zelta ieguves uzņēmumu akcijas, esmu bieži domājis par to, kam būtu jānotiek, lai eiropieši kļūtu ieinteresēti zelta ieguves uzņēmumu iegādē. Es nekad nebūtu iedomājies, ka tas būs Vorens Bafets, kurš tam iedos zaļo gaismu.

Piecus mēnešus pēc Covid-19 radītās finanšu krīzes, S&P 500 indekss nupat ir sasniedzis jaunas augstienes. Investori ir neizpratnē par akciju tirgus atgūšanās ātrumu un spēku, taču nav šaubu, ka nozīmīgu lomu spēlēja tieši ASV Federālo rezervju bankas lēmums paplašināt savu bilanci, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz vērtspapīru cenām. Summas ir satriecošas.

Kopš 2008. gada vasaras līdz 2020. gada augusta vidum Japānas Banka, Eiropas Centrālā banka un ASV Federālo rezervju bankas kopā ir papildinājušas savas bilances par teju 17 triljoniem ASV dolāru. Ķīnas Centrālā banka ir pievienojusi vēl 2 triljonus ASV dolāru. Pasaules vēsturē ir izrakts aptuveni 200 000 tonnu zelta, no kurām divas trešdaļas ir iegūtas kopš 1950. gada. Pēc pašreizējās vērtības 2 000 ASV dolāru par Trojas unci, šī zelta kopējā vērtība ir 12,86 triljoni ASV dolāru. Jā, pasaules lielākās centrālās bankas kopš lielās finanšu krīzes sākuma savām bilancēm ir pievienojušas aptuveni 1,5 reizes visa pasaules zelta vērtības. Centrālo banku mērķis, palielinot bilanci, pērkot obligācijas, ir atbrīvot naudu, ko izvietot citur peļņas nolūkos.

Šāds ‘trickle down’ efekts, kad mazāk turīgie iegūst no tā, ka lielāko tirgus spēlētāju peļņa pieaug, ir īpaši izteikts resursu tirgū, kad pamatā esošā resursa cena pieaug, ko šobrīd redzam ar zelta cenas ietekmi. Ietekme var būt vēl nozīmīgāka, ja attiecīgais sektors nepieder pārāk daudziem institucionālajiem investoriem. Taču tas, ka tikai viens zelta uzņēmums – Newmont Gold – ir S&P 500 indeksā ar 0,2% piešķīrumu, nozīmē, ka arī pasīvo investoru rīcībā praktiski nav ar zeltu saistīto vērtspapīru. (sk. 1. grafiku)

Lielie investori parasti uzsāk, iegādājoties pozīcijas lielākos, likvīdākos resursu ieguves uzņēmumos. Tas samazina iespēju, ka drastiski celsies cenas brīdi, kad viņi cenšas iegādāties lielu skaitu akcijas, kā arī dod viņiem atkāpšanas iespēju, ja sākotnējās gaidas nepiepildās. Pārdevēji pēc tam var pārdalīt savus pārdošanas ieņēmumus tālāk, un vidējā līmeņa ražotāji kļūst pieprasītāki. Kā pēdējos šāda pieeja ietekmē mazākos, spekulatīvākos darījumus, bet šādu mazāku uzņēmumu akciju cenas pieaugums mēdz būt visiespaidīgākais.

Lai gan jāatzīst, ka iegūt īpašumā zeltu savā svarā būtu diezgan iespaidīgi, būtu vēl iespaidīgāk pie pašreizējā zelta izrāviena tempa iegādāties vēl tikai iegūstamās zelta rezerves par daļu no šā brīža zelta cenas. Tas var nebūt reāli katram investoram iegādāties zeltu paša svarā, taču ir iespējams iegādāties potenciālās zelta ieguves, kuru vēl zemē esošā zelta vērtība pašlaik ir pieticīgi valuēta. Turklāt, ņemot vērā pēdējo desmit gadu zemās zelta cenas, bija vērojams zelta ieguvju izpētes aktivitāšu samazinājums un līdz ar to arī zināmo zelta ieguvju apjoma samazinājums, kas padara uzņēmumu zināmās zelta rezerves vēl pievilcīgākas. (sk. 2. grafiku)

Ja pievienojam šo zelta ieguvju dinamiku tam, cik lielā apmērā centrālās bankas paplašina pieejamās naudas daudzumu, investīcijas zelta ieguvju uzņēmumos kļūs vēl interesantākas.

Lielāki zelta ieguves uzņēmumi kā Barrick Gold ir ievērojami samazinājuši izpētes izmaksas un pamatpakalpojumu apjomu, lai salabotu savas bilances. Pieaug M&A aktivitāšu apjoms, taču, atskatoties pagātnē, varam sagaidīt, ka šis ir tikai sākums.

Bafets nekad neiegādāsies iesācēju zelta ieguves uzņēmumu, bet, jo vairāk naudas aizplūst lielo uzņēmumu kā Barrick Gold virzienā, jo vairāk motivācijas viņiem būs stimulēt ražošanas apjomu un aizstāt savas rezerves. Tas radīs situāciju, kurā pieaugs akcijas cenas jaunākiem zelta ieguves uzņēmumiem ar augstu potenciālu. Lai gan mazāki zelta ieguves uzņēmumi var būt nepastāvīgi, jo viņi ir vairāk jūtīgi pret zelta cenas izmaiņām, tie, kuri noturēsies, būs ieguvēji lielā apmērā. Un, ja nu kādam jebkad ir paticis pirkt nākotnes dolārus par penijiem, tas noteikti ir vecais labais Vorens.


No žurnāla Forbes materiāliem (Nr.14, septembris 2020)