Uzņēmējs, kurš sasniedz vairāk. Pieci iedvesmojoši stāsti

Mēs visi esam dzirdējuši stāstus par jauniešiem, kas pametuši koledžu un garāžā vai studentu pilsētiņā nodibinājuši jaunuzņēmumu, – un šodien viņu kompāniju vērtība mērāma simtos miljonu dolāru. Ja pirms daudziem gadiem Geitss, Grīns, Cukerbergs un citi IT industrijas smagsvari nebūtu tiekušies realizēt savus sapņus, šodien nekā arī nebūtu. Ne Microsoft, ne Google, ne Facebook, ne tamlīdzīgu globālu struktūru, bez kurām vairs nav iedomājama mūsdienu civilizācija. Kāda ir viņu panākumu atslēga? BlueOrange ir izvēlējies piecus stāstus par uzņēmējiem ar nestandarta domāšanu, kuri īstenoja savu, no citiem atšķirīgu pieeju attiecībā uz biznesa lēmumiem. Iespējams, šie stāsti iedvesmos vēl kādu jauniesācēju savam pirmajam drosmīgajam solim.

Stīvs Džobss un viņa kreatīvie zaldātiņi

Stīvs Džobss ir stratēģiskās vadības elks, kas gadiem saglabāja savu guru statusu. Apple panākumi lika pārrakstīt visas ekonomikas un mārketinga mācību grāmatas. Taču nereti Džobsu savu lēmumu un rīcības dēļ uzskatīja par ķertu. Bet vai tas atbilst patiesībai?

Trīs galvenie Stīva Džobsa know-how jeb jaunievedumi:

1) nošķirts kreatīvais un ražošanas process;

2) kolektīva sadalīšana noslēgtās, savstarpēji nesaistītās grupās ar biežu rotāciju;

3) strādātgribas stimulēšana.

Apmēram reizi pusgadā, kad tika izstrādāts kārtējais iPhone izlaidums, Džobss pārveidoja kopstrādāšanas telpas: remontētāji uzstādīja jaunas elektroniskās atslēgas, kuras daļa iepriekšējās komandas ieejas karšu atvērt nevarēja. Ražošanas dizaina telpās netika ielaisti inženieri, un dažādām grupām bija atsevišķas pusdienošanas vietas. Nereti dažādas grupas nodarbojās ar vieniem un tiem pašiem uzdevumiem, pat nenojaušot par šādu konkurenci: katrs Apple darbinieks parakstīja dzelžainu līgumu par darba nianšu un kompānijas izstrāžu neizpaušanu, turklāt savu darbu bija aizliegts apspriest pat savas ģimenes lokā.

“Neesi tāds, kā visi! Domā neparasti. Labāk būt pirātam, nekā jūras kājniekam,” – šāds Apple vadītāja moto noteica visu kompānijas attīstības stratēģiju. Slēgtajās darba grupās Džobss lika kopā “pirātus” ar “pirātiem”. Korporatīvo kultu vēl vairāk nostiprināja izbraukuma sanāksmes “100 best of”, kur Džobsa izvēlēti simts labākie darbinieki teicami pavadīja laiku. Zīmīgi, ka šajās grupās varēja iekļūt parasti inženieri, un netikt vadītāji.

Tas, ka kāds varētu apvainoties, Džobsu neuztrauca. Viņš spēja panākt, ka darbinieki burtiski dzīvo darba vietā, – un kādā brīdī cilvēkiem tas pat sāka patikt! “Nevari tikt galā ar uzdevumu nedēļas laikā? Tad izdari divās dienās!” – kopējot ģenerāldirektoru, sarunās mēdza izmest darbinieki. Bet visbriesmīgākie draudi Apple zelta laikos bija frāze: “Varbūt tu pats pateiksi Stīvam, ka to nevar izdarīt?” Pateicoties ģeniālajam perfekcionistam un neapstrīdamam IT jomas pionierim, daudzi saprata, kā tas ir – domāt kā Džobss.

Marks Benjofs un efektīvā kara māksla

Marks Benjofs – Silīcija ielejas leģenda, bijušais Oracle direktors, Cisco valdes loceklis un mākoņdatošanas kompānijas Salesforce.com izveidotājs un lielākais peļņas guvējs. Pateicoties daudzīrnieku modelim, kurā uz vienas programmas platformas tiek uzturētas vairākas aplikācijas, viņa pakalpojumi ļauj ekonomēt naudu un citus resursus. Benjofa kapitāls sasniedz vairākus miljardus dolāru, un diez vai viņš būtu ieguvis vairāk, ja savulaik būtu atteicies no nestandarta hobijiem.

Marks savā biznesā un Cisco vadībā savulaik, nenoliedzami, bija autoritatīvā tipa līderis – pēc Business Insider ziņām, šī kompānija viņu darbā uzaicināja kā Silīcija ielejas efektīvāko mārketinga profesionāli. Viss sākās 1998. gadā, kad Markam bija 34 gadi. Paņēmis kompānijā Oracle atvaļinājumu uz pusgadu, viņš aizlidoja atpūtas braucienā uz Indiju un Dienvidaustrumu Āziju, no kurienes atgriezās jau kā budists, pilnībā pārskatījis savas dzīves vērtības.

Benjofs uzskata, ka IT lielajām kompānijām vajadzētu darboties pēc viņa radītā modeļa 1/1/1: labdarībai atdodot pa 1% kapitāla, laika un visu citu uzņēmuma resursu, ieskaitot darbaspēku, prasmes un zināšanas.

Ekstravagantais uzņēmējs joprojām turpina lauzt stereotipus. Savu biroju Sanfrancisko viņš bija izrotājis ar Dalailamas portretiem, darba hakatonos (angl.- hackathon, no vārdiem hack (hakeris) un marathon — maratons) aicināja piedalīties savu jogas treneri un sievai ļāva pieņemt darbā jaunus darbiniekus. 

Dmitrijs Volkovs un radīšanas filozofija

Riska investors ar Maskavas Valsts universitātes filozofa diplomu ir diezgan labi pazīstams gan Silīcija ielejā Sanfrancisko, gan arī Latvijā. Pagājušā gada novembrī viņš Rīgā sarīkoja konferenci Baltic Honeybadger. Tas ir viens no Austrumeiropas lielākajiem forumiem, kurā piedalās kriptovalūtu un blokķēžu tehnoloģiju globālā tirgus spēlētāji.

Dmitrija Volkova koncerns Social Discovery Ventures ir vairāk nekā 50 projektu investors, tostarp Shazam un airDog. Kompānijas biroji atrodas Krievijā, Ķīnā, Kolumbijā, Baltkrievijā un Latvijā.

Pēc Dmitrija teiktā, biznesā galvenais ir darīt kaut ko arī ārpus uzņēmējdarbības un pilnīgi noteikti ne naudas dēļ. Neapstāties, vienmēr darīt kaut ko abstraktu, tieši ar attīstību un peļņu nesaistītu, ko tādu, kas uz attīstību ļauj palūkoties no cita skatu punkta. Silīcija ielejā tā dara visi. Bet, ja nedara, tad iznāk kā koncernam Nokia – kur tagad ir šī somu kompānija? Un, protams, labākā investīcija ir ieguldījums savos bērnos.

Volkovs organizē klaviermūzikas ielu festivālus un pats tajos uzstājas, Maskavas Valsts universitātes paspārnē viņš ir nodibinājis Maskavas apziņas izpētes centru. Viņa hobijs ir helikoptera pilotēšana un tāds ekstrēms sporta veids kā heliskiing – slēpošana, kad lejā pa kalnu laižas bez iebrauktām tūristu trasēm – pa neskartu sniega segu uz akmeņainām ledāju nogāzēm.

Pāvels Durovs: kompromisu un progresa līdzsvars

Mesendžera Telegram izveidotājs Pāvels Durovs un viņa “25 dzīves likumi”, tā savulaik rakstīja Forbes. Durova cīņa par sava mesendžera dekodēšanas informācijas (ne)atklāšanu atgādina dona Kihota cīņu ar vējdzirnavām: Servantesa stāsts, kurā cēlais idalgo vējdzirnavas noturēja par milzi, beidzās ar kompromisu starp emocijām un realitāti.

Pāvels mūsu sarakstā ir visjaunākais, turklāt, nenoliedzami, drosmīgs cilvēks – revolucionāra statuss viņam tiek piedēvēts jau daudzus gadus. “Tūkstošiem gadu cilvēki ir dzimuši kā milži, bet sabiedrība ir pārvērtusi viņus par punduriem. Mūsu paaudze ir citāda,” viņš saka. Lai arī šī tēze ir vienkārša, Durovs tomēr ir viens no tiem mūsdienu domātājiem, kurš dzīvo ārpus šabloniem, bet pauž savas domas nedaudz agresīvāk, kas nepiemita pat budistam Stīvam Džobsam.

“Tiek uzskatīts, ka kārtība – tas vienmēr ir labi, bet haoss – vienmēr slikti. Šie ir vieni no trīs maldiem, kuru dēļ cilvēce vismaz pusi 20. gadsimta cieta no represijām, stagnācijas un kariem. Patiesībā jebkuru radošu meklējumu, atklājumu un inovāciju pamatā ir nekārtība. Kaut kas jauns var rasties tikai no haosa – no neparedzamas, negaidītas neatbilstības pierastā sistēmā.”

Mērija Keja Eša: mīlestībā balstīta pārdošanas reliģija

Mērija Keja Eša – vienīgā mūsu izvēlētā sieviete, lai gan panākumi nekādā mērā nav saistāmi ar dzimumpiederību. Viņa ir kompānijas Mary Kay dibinātāja un tiek uzskatīta par veiksmīgāko sievieti-uzņēmēju visā Amerikas vēsturē: kosmētikas pārdošanas apjoms 35 valstīs gada laikā pārsniedz 3 miljardus dolāru, un kompānijas vārdā strādā apmēram 2,5 miljoni neatkarīgo konsultantu-pārdevēju.

Mērija Keja ir radījusi nevis vienkārši kosmētikas kompāniju, bet globālu daudzlīmeņu mārketingu, kas darbojas līdzās daudzām citām slavenām kompānijām. Iepriekš Mērija Keja 25 gadus bija nostrādājusi diezgan slikti apmaksātā tirdzniecības aģenta darbā, aizgāja no tā un 1963. gadā izveidoja savu uzņēmumu ar pamatkapitālu 5000 dolāru vērtībā. Protams, šo 25 gadu laikā Mērija Keja bija uzkrājusi milzīgu pieredzi un ieguvusi daudzus lojālus klientus, tomēr izkarot vietu tirgū jaunam zīmolam bija grūti. Taču viņa spēja motivēt savu miljonos skaitāmo personālu pāraugt sociālās konkurences vēlmi: katram ģimenes loceklim ir sava loma, un, uzlabojoties rezultātiem, tā kļūst aizvien prestižāka.

Pēc Mērijas teiktā, viņa ir radījusi uzņēmumu, kuram piemīt sirds: “Līdera pamats ir nevis prāts, bet sirds. Jūs varam mīlēt cilvēkus, bet nebūt viņu acīs līderis, taču būt līderis un nemīlēt cilvēkus - jūs nevarat.” Cilvēki labprāt maksā par preci, bet vēl labprātāk – par empātisku sarunu. Un te galvenais – šīm sajūtām jābūt absolūti patiesām, citādi jūs varat zaudēt gan naudu, gan laiku.

Šie ir tikai daži stāsti par veiksmīgu biznesu. Arī BlueOrange turpina sekot šiem piemēriem – neatteikties no saviem sapņiem, domāt drosmīgi un netipiski.