Kāpēc uzņēmējam nevajadzētu baidīties no eksperimentiem

Piedzimšana, izaugsme un briedums. Ne tikai cilvēkiem, bet arī biznesam ir dabiskais dzīves cikls. Ja dabai pretoties vēl pagaidām nevaram, un eksperimenti ar cilvēka organisma re-startu nereti līdzinās fantastikas filmu sižetiem, biznesā, par laimi, ir citādāk. Kad jūtam brieduma pazīmes, ir laiks inovācijām un eksperimentiem.

Inovācijas ir trends. Par tām runā visās biznesa konferencēs, startapu komūnās un augstskolu programmās. Gadiem ilgu turēšanos pie tradīcijām, pakāpenisku plānveida attīstību un stabilu tirgus nišu nomainījuši nemitīgi izaicinājumi izkāpt no kastes un komforta zonas. Visi to zina, bet ne visi īsteno. Jo savienot teoriju un praksi ne vienmēr ir viegli. BlueOrange tic tam, ka eksperimentos ir spēks, un rosina uzņēmējus aizdomāties, kāpēc to sākt jau šodien, nevis rīt.

Kas kavē inovāciju kultūras attīstību uzņēmumā?

Galvenais klupšanas akmens – bailes! Vadītāji baidās no padotajiem, viņu idejām un potenciālajiem izaicinājumiem, autoritātes apšaubīšanas. Padotie – no kļūdām, kas inovāciju procesā ir neizbēgamas, un soda. Lielākos uzņēmumos ar sarežģītu struktūru inovācijas nokauj birokrātija, dažādi ārējie ierobežojumi un dažādu līmeņu darbinieku motivācijas trūkums darīt ko vairāk, nekā noteikts darba aprakstā. Tādās organizācijās eksperimenti visbiežāk notiek departamenta ietvaros, kuru atsevišķās situācijās var pielīdzināt nelielam uzņēmumam.

Kur smelties iedvesmu inovatīvu ideju attīstībai?

Attīstoties inovāciju kultūrai biznesā, arvien izteiktāk dominē viedoklis, ka radošums nav talants, bet gan sistemātiskas un analītiskas pieejas rezultāts. Biznesa tehniku autors Rovans Gibsons aprakstījis četras inovāciju lēcas jeb pieejas, kuras izpētot un analizējot ikviens var demonstrēt radošumu augstākajā pilotāžā.

➡ Pārliecību apstrīdēšanas pamatā ir esošās kārtības un pieņēmumu izaicināšana. Pilnīgi trakās fantāzijās slēpjas iespējas atrast jaunu produkta pielietojumu, tirgus nišu, mērķauditorijas un līdz šim nedefinētu un neapzinātu klientu vajadzību apmierināšanu. Varam tikai nojaust un minēt, cik lielā mērā pieņēmumus par ierasto kārtību savulaik izaicinājis Henrijs Fords, un nav noslēpums, ka to patika darīt arī Stīvam Džobsam.

➡ Pārmaiņu izmantošana balstās tieši tik neradošā procesā kā mārketinga un tirgus izpēte. Analizējot, kā mainījusies klientu uzvedība, pasaules tendences, produkta vai pakalpojuma lietojums vai citi aspekti, rodas spēja atklāt jaunus tirgus un vajadzības, kas gaida risinājumu.

➡ Zināšanu un stratēģisko aktīvu izmantošana – ikvienam uzņēmumam ir resursi, kurus ierasts izmantot tiem sākotnēji paredzētā veidā. Tos apzinot un nedaudz papildinot, varam atrast jaunus spēka avotus biznesa attīstībai. Piemēram, cilvēkresursu kapitāls. Nodrošinot specifisku un neordināru apmācību kādam no esošajiem darbiniekiem, var iegūt izteikti spēcīgu konkurences priekšrocību. Visbiežāk arī finanšu un ražošanas resursu izmantošanā var atrast inovāciju iespējas.

➡ Un visbeidzot – neapmierinātu vajadzību atrašana, kas ir viens no patēriņa dzinējspēkiem. Atkal jāatsaucas uz Fordu vai Džobsu, kuri turējās pie pārliecības, ka klienti nezina, ko vēlas, pirms kāds to nav pateicis vai piedāvājis. Ja, raugoties vēsturē un tagadnē, izdodas paredzēt nākotnes vajadzības, varam radīt tāda līmeņa inovācijas, kas maina pasauli. 

Kad eksperimentēt?

Jebkad! Kad dzimusi doma par savu biznesu, nevajadzētu ierobežot sevi biznesa modeļa, mērķa tirgus un arī paša produkta vai pakalpojuma attīstības meklējumos. Kad bizness jau iekarojis stabilas pozīcijas tirgū, jāsāk domāt par nākamo pakāpienu. Paplašināt mērķa tirgu? Vai, gluži pretēji, specializēties un fokusēties uz kādu no līdz šim apgūtajām nišām. Varbūt izmantot esošo resursu bāzi un radīt pilnīgi jaunu pakalpojumu vai preci? Būtiski nepalaist garām brīdi, kad briedums kļūst par norieta sākumu, un tad bez pārmaiņām ir tikai viens virziens – no kalna lejup. Tas, turklāt, atbilstoši fizikas likumiem, vienmēr ir straujāks, nekā kāpiens līdz virsotnei.

Kā to īstenot, ja ikdiena paiet centienos saglabāt rentabilitāti?

Nereti doma par inovāciju un eksperimentēšanas kultūras attīstību šķiet utopiska. Pat ja kādā brīdī komanda apņemas ko darīt lietas labā, ikdienas kalendārā tam neatrodas laika. Skaidrs, ka ir jānodrošina uzņēmuma pamatdarbība. Tomēr, lai to varētu izdarīt ne tikai šodien, bet arī rīt, vadītājam jāpadomā kaut par nelielām ikdienas lietām, kas motivētu darbiniekus eksperimentēt. Atslēga inovāciju kultūras atbalstam un iedzīvināšanai ir vadītājs. Katram solim biznesā jābūt pārdomātam, un pirms jebkura lēmuma jāpajautā sev “kāpēc?”, taču, domājot par inovācijām, biežāk vērts jautāt “kāpēc gan ne?!”. 

Mūsu rīcībā var būt daudz un plaši pētījumi par pagātnes uzvedību, bet neviens nevar izpētīt nākotni. Ir tikai prognozes. Tieši tajā slēpjas eksperimenta jēga – neviens nezina tā iznākumu.