Ceļā ar Baronu: 16.diena, 416.-439.km, ceļa posms “Vecjauži”-Zaube-Nītaure-More

Iedvesmojoties no K. Barona sarakstītās ģeogrāfijas grāmatas un 1859. gadā K. Barona veiktā gājiena caur mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritoriju, Imanta Ziedoņa muzeja komanda ir izveidojusi vairāk nekā 800 kilometru garu pārgājiena maršrutu no Tartu (Igaunijā) līdz Kurzemes pilsētai Dundagai. Lai kājāmgājējiem būtu iespēja šo vēsturisko maršrutu veikt mūsdienās, ir izpētītas 19. gadsimta kartes, K. Barona atmiņas par šo gājienu, un kopā ar karšu izdevniecību Jāņa sēta ir izveidota mūsdienu maršruta karte.

Šo ceļu no 2020. gada 21. augusta līdz 20. septembrim veica vairāk nekā 65 mūsdienu Baroni. Katram gājējam bija savs stāsts un savs redzējums uz mūsdienu Latviju. Tas viss apkopts un pieejams ikvienam interesentam - 31 diena. 800 kilometru. 65 cilvēki. Dienasgrāmata.

5.septembrī, gājiena 16.dienā arī BlueOrange komanda kā viens no mūsdienu “Baroniem” veica maršruta 416.-439.km ceļa posmā: Vilhelma Purvīša dzimtās mājas “Vecjauži”-Zaube-Nītaure-More. Digitālajā grāmatā “Tuvie” mūsu gājiena fotogrāfijas ir atrodamas 233.-237.lpp. Pēc gājiena tapa arī neliela eseja, kurā mēs centāmies atspoguļot vēstures un šodienas sasaisti finanšu uzņēmumam atbilstošā saturā.

Nacionālo vērtību saglabāšanā balstīta attīstība

Vēsture savu īsteno vērtību iegūst tad, kad tai atrodam vietu šodienā. 

Ja pieverot acis apstājas Smilšu ielā, tad var iedomāties, kā pa bruģi skan zirgu pakavu dimdoņa un pajūgu klaboņa. Smilšu iela jau 1211.gadā iezīmēja galveno ceļu no Vidzemes, pa kuru no sauszemes nonāca pilsētā un tālāk līdz Ogļu tirgum, kur Smilšu iela satiekas ar Jēkaba ielu. Tagad tas ir Doma laukums.

19.gadsimta otrajā pusē Rīga no sena tirdzniecības centra pārvērtās par modernu industriālu pilsētu. Plašie ārzemju tirdzniecības sakari caur Rīgas ostu sekmēja lielu tirdzniecības kapitālu uzkrāšanos Rīgā un sagatavoja augsni daudznozaru rūpniecībai. Izveidojusies bija arī jauna kapitālistiska kredītsistēma. Rīgā to pārstāvēja trīs lielas bankas un savstarpējo kredītiestāžu, krājkasu un krājaizdevumu sabiedrību tīkls, kā arī privātas baņķieru firmas.

Nedaudz vēlāk, 1914.gadā, Smilšu un Aldara ielu stūrī tika uzcelta 1.Rīgas Savstarpējās kredītbiedrības bankas piecu stāvu ēka. Arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858 – 1945) to projektēja tieši bankas vajadzībām un līdz pat mūsdienām šajā ēkā galvenokārt darbojušās dažādas finanšu iestādes. Tieši 100 gadus vēlāk tās pašreizējie saimnieki – bankas BlueOrange īpašnieki – ir veikuši ēkas rūpīgu restaurāciju. Nākamajām paaudzēm ir saglabātas vēsturiskās ēkas iekārtojuma liecības, tai skaitā - pusotru tonnu smagās un gandrīz pusmetru biezās naudas glabātavas durvis un naudas lifts.

Kopš ēkas uzcelšanas Latvijā neskaitāmas reizes ir mainījušās valūtas un politiskās iekārtas, ir notikušas būtiskas transformācijas. Šodien Latvijas bankas ir daļa no Eiropas un pasaules finanšu sistēmas, kas nodrošina inovatīvus pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Gadsimtu laikā savstarpējos norēķinus zelta stieņos, banknotēs un monētās ir nomainījuši elektroniskie pārskaitījumi. Finanšu pakalpojumu jomā arvien lielāku vietu ieņemt tehnoloģijas. Taču banku kā finanšu institūciju nozīme valsts ekonomiskajā sistēmā ir palikusi nemainīgi nozīmīga.

Valsts finanšu sistēmas stabilitāti lielā mērā nosaka banku sistēmas stabilitāte. 

Šobrīd, 2020.gadā, bankas pilda īpaši svarīgu lomu valsts ekonomikas tempa kāpināšanā. Mazie un vidējie uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas atlabšanas un izaugsmes priekšnoteikums, tāpēc ir tik nozīmīgs banku atbalsts šo uzņēmumu attīstībai. Banku sniegtais finansējums Latvijas uzņēmumiem ļauj paplašināt eksporta tirgus, modernizēt un paplašināt ražotnes, ieviest jaunas tehnoloģijas un uzlabot konkurētspēju, sekmējot jaunu darba vietu rašanos un dodot būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

Papildus savam tiešajam biznesam bankas sniedz lielu finansiālu atbalstu nozīmīgiem projektiem zinātnē, izglītībā, kultūrā, sportā, medicīnā, atbalstot ilgtspējas mērķu sasniegšanu, ziedojot līdzekļus labdarībai. Nozīmīgs ir banku atbalsts kultūras mantojuma saglabāšanā.

Tā tas bijis arī iepriekšējos gadsimtos – lielas vērtības tika saglabātas, pateicoties izcilu vīru, domātāju, zinātnieku, mecenātu ieguldījumam un izpratnei.

Latvju dainas līdz mums ir nonākušas, pateicoties leģendāram latviešu izcelsmes bagātniekam Henrijam Visendorfam: viņš 1894.–1898.gadā par saviem līdzekļiem izdeva Latvju dainu 1. sējumu10 burtnīcās. Kad Krišjānis Barons, naudas grūtībās nonācis, rakstīja, ka dainas būs jāliek pie malas, H. Visendorfs izgādāja Krievijas Zinātņu akadēmijas pabalstu, lai dainu darbs nepārtrūktu.

Savu misiju – atbalstīt, saglabāt nacionālās vērtības – apzinās arī banka BlueOrange.

Bankas īpašnieki nākamajām paaudzēm ir saglabājuši divas ēkas vēsturiskajā Vecrīgas centrā - namus Smilšu ielā 6 un Jēkaba ielā 2. Banka jau vairāku gadu garumā atbalsta Imanta Ziedoņa muzeja iniciatīvas, kopā Latvijai tās simtgadē uzdāvinot filmu “Izgaismot Latviju” un kļūstot par ceļabiedriem tik ļoti nozīmīgajā un vēsturiskajā “Ceļā ar Baronu”. Tas ir apliecinājums tam, cik ļoti šodien ir svarīgas garīgās vērtības un vēsturiskā pieredze. Barona ceļā iestādītā ābele Vilhelma Purvīša dzimto māju dārzā ir kā simbolisks atgādinājums tam, ka mums ir vēl neapzināts kultūrvēsturiskais mantojums, kurš jāsaglabā nākamajām paaudzēm.