Uzņēmumu kreditēšana: starp piesardzību un iespējām

Globālās pandēmijas izraisītā situācija ieviesusi korekcijas biznesa procesos visā pasaulē un būtiski ietekmējusi arī Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Kamēr daļa uzņēmumu saskaras ar apgrozījuma kritumu un spiesta pārvērtēt esošā biznesa modeli, citiem krīze ir jaunu iespēju un attīstības laiks. Gan vienā, gan otrā situācijā svarīgs ir banku atbalsts un finansējuma pieejamība kopējo ekonomikas attīstības tempu saglabāšanai. Par biznesa vides svārstībām un kreditēšanas tirgu pandēmijas ēnā sarunājāmies ar bankas “BlueOrange” galveno izpilddirektoru Dmitriju Latiševu.

Kāds ir šī brīža noskaņojums uzņēmējdarbības vidē kreditēšanas kontekstā?

Kreditēšanas tirgu veido divas puses: uzņēmēji ar savu vēlmi un gatavību aizņemties, un bankas ar savu gatavību un vēlmi kredītus izsniegt. Uzņēmēju šī brīža noskaņojums ir ļoti dažāds un cieši saistīts ar konkrēto darbības nozari. Pandēmijas pirmais vilnis nāca ar lielu nenoteiktību un piesardzību, daudziem uzņēmumiem atliekot iecerētos attīstības plānus arī gadījumos, kad kreditēšanas projekts jau bija apstiprināts. Tādējādi kreditēšanas pieteikumu skaits pirmajā un otrajā ceturksnī kopumā bija mazāks. Savukārt trešajā ceturksnī bija vērojama ļoti strauja ekonomikas aktivizēšanās – auga gan kreditēšanas pieteikumu, gan izsniegto kredītu apjoms.

Savukārt, runājot par banku vēlmi un spēju uzņēmumus kreditēt, tad, neskatoties uz pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un nepieciešamību ieviest dažādus atbalsta mehānismus grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, kopējais kreditēšanas apjoms nav būtiski krities. Konkrēti runājot, banka BlueOrange šajā gadā Latvijas uzņēmumu kreditēšanai bija atvēlējusi 150 milj. EUR, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Gads vēl nav noslēdzis, bet līdz šim brīdim jauni kredītlīgumi ir piešķirti gandrīz 90 miljonu eiro apmērā.

Būtiska krituma nav, taču uzņēmumi tai pat laikā mēdz sūdzēties par grūtībām saņemt kredītu…

Katrs šāds gadījums jāanalizē individuāli un no divām pusēm. Svarīgākais faktors katra kredīta izvērtēšanā ir konkrētā uzņēmuma kredītspēja. Naudas plūsma, tehniskā bāze, kredīta nodrošinājuma esamība, finanšu esošais stāvoklis, attīstības tendences nozarē kopumā – tie ir tikai daži no faktoriem, kurus bankas vērtē, pieņemot lēmumu par kredīta piešķiršanu. Svarīga arī uzņēmuma kredītspēja nākotnē – vai uzņēmums spēs pildīt saistības.

Otrs būtisks faktors ir bankas prioritātes un kreditēšanas politika. Lai adekvāti vērtētu kredītriskus, bankai ir jāizprot uzņēmuma darbības specifika. Piemēram, BlueOrange aktīvi kreditē tirdzniecības, ražošanas un eksporta nozares uzņēmumus. Vēsturiski uzkrātā pieredze mums ļauj apkalpot tādas specifiskas nozares kā loģistika un kuģniecība. Bankas kreditēšanai paredzētos līdzekļus arī diversificē, kas nozīmē, ka tās mērķtiecīgi kreditē iespējami dažādas nozares, ne tikai dažas.

Vai tas nozīmē, ka uzņēmējs, kas saņēmis kredīta atteikumu vienā bankā, var vērsties citā?

Ja uzņēmuma kopējā kredītspēja ir laba un atteikuma iemesls saistīts ar bankas iekšējām kreditēšanas vadlīnijām vai specializāciju, to noteikti ieteicams darīt. Bankas kreditēšanai pieejamos līdzekļus sadala grozos, paredzot noteiktu līdzekļu apjomu konkrētām nozarēm. Piemēram, 15% kopējā kreditēšanas apjoma pieejami nekustamajam īpašumam, 10% pārstrādes rūpniecībai, 15% pārtikas ražošanai un tamlīdzīgi. Tādējādi iespējama situācija, ka banka nekustamā īpašuma jomā strādājošam uzņēmumam atsaka, jo kreditējusi vairākus citus šīs jomas uzņēmumus, un nekustamā īpašuma jomas kreditēšanai paredzētais apjoms ir izsmelts. Savukārt citā bankā tam kredītportfelis ir atvērts.

Vai taisnība, ka lielajiem uzņēmumiem pie kredīta tikt ir vieglāk, nekā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) lielākais šķērslis kredīta saņemšanā nereti ir nodrošinājuma trūkums, īpaši, ja banka to sagaida nekustamā īpašuma formā. Daļai MVU vēl nav pietiekamas biznesa pieredzes. Taču vairāk nekā 98% uzņēmumu Latvijā ir tieši MVU, tāpēc to izaugsmei ir būtiska loma Latvijas ekonomikas atveseļošanā un izaugsmē. Šādos apstākļos ir svarīgi, lai bankas būtu orientētas uz dialogu un atvieglotu kredīta nodrošinājuma akceptēšanas formas MVU, tai pat laikā nepazeminot kredīta riska standartus. Bankām šajā ziņā ir zināma rīcības brīvība, nosakot, kāds var būt kredīta nodrošinājums. Iespējams, liela priekšrocība šādos gadījumos ir vietējā kapitāla bankām, kuru kredīta risku izvērtēšanas noteikumi izstrādāti, atbilstoši vietējam tirgum un tā specifikai, nevis standartizēti starptautiskā līmenī.

MVU kreditēšana ir viena no BlueOrange prioritātēm, un šogad banka izstrādāja finanšu līdzekļu pieejamības programmu īpaši MVU, kas paredz finansējuma piešķiršanu vienkāršotā un paātrinātā kārtībā. Programma paredz finansējumu gan ilgtermiņa investīciju projektiem, piemēram, jaunu iekārtu iegādei un modernizācijai, gan apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Neskatoties uz Covid-19 izraisīto situāciju, MVU kreditēšana veidoja 90% no bankas kopējo parakstīto kredītu apjoma deviņos mēnešos.

Kuras ir šogad aktīvākās nozares un kuras pandēmijas un tās izraisīto ierobežojumu dēļ cietušas visvairāk?

Pasaules ekonomika atrodas nemitīgas globālas mijiedarbības apstākļos, tāpēc šī brīža situācija rada nopietnus izaicinājumus. Piegāžu kavēšanās vai komponentu ražošanas apturēšana vienā valstī var skart citus saistītos uzņēmumus, piegādātājus vai klientus no daudzām citām nozarēm. Tāpat nestabilitātes apstākļos samazinās kopējais patēriņš. Pasaulē visvairāk cietušas nozares, kas saistītas ar viesu uzņemšanu un apkalpošanu, īpaši Horeca sektors – viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, tāpat arī kultūras un izklaides sfēra, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums.

Tai pat laikā daļa nozaru šī gada pirmajā pusē piedzīvoja strauju attīstību, par ko liecina arī palielinātā kreditēšanas aktivitāte. Latvijā pirmajā pusgadā aktīvākās nozares bija pārtikas ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi, īpaši gaļas un zivju konservu ražotāji, kā arī higiēnas preču ražotāji. Attīstību turpināja arī nekustamā īpašuma nozare, un BlueOrange, izvērtējot nozares attīstību ilgtermiņā un augsto pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem, finansēja vairākus nozīmīgus mājokļu attīstības projektus Rīgā un Mārupē. Otrajā pusgadā liela aktivitāte vērojama arī lauksaimniecības preču ražošanā, tirdzniecībā un eksportā, kā arī mežizstrādē un kokapstrādē.

Kādiem mērķiem uzņēmumi šogad visbiežāk prasījuši kredītu?

Dažādu uzņēmumu kreditēšanas programmu ietvaros finansējums piešķirts gan investīciju projektiem, piemēram, iekārtu iegādei ražošanas jaudas palielināšanai, ražošanas telpu renovācijai vai paplašināšanai, gan apgrozāmajiem līdzekļiem – izejvielu iegādei un preču krājumu izveidošanai stabilas darbības nodrošināšanai. Tās ir pozitīvas pazīmes tam, ka uzņēmumi turpina attīstīties un strādāt pie ilgtermiņa mērķiem.

Kā situācija dažādās nozarēs mainījusies, ja salīdzina pandēmijas pirmo un otro vilni, un ko var sagaidīt nākotnē?

Pozitīvi vērtējams tas, ka otrais pandēmijas vilnis Eiropā šobrīd nav licis pilnībā apturēt ražošanu vai citus uzņēmējdarbības procesus jomās, kur tas iespējams. Kopumā uzņēmējdarbības vide ir pielāgojusies un gatavāka, nekā tas bija pavasarī. Neapšaubāmi, daudzi uzņēmumi šobrīd piesardzīgi iepauzē. Liels attīstības potenciāls joprojām ir ražošanas uzņēmumiem, īpaši pārtikas ražotājiem, kuriem pandēmijas radītā situācija paplašinājusi eksporta iespējas uz Ķīnu un citām tālām un mūsu pārtikas noietam tradicionāli mazāk pieejamām valstīm.

Ņemot vērā jaunās prasības klimata pārmaiņu mazināšanai un politiskos lēmumus Eiropas mērogā, strauju izaugsmi var plānot uzņēmumi, kas saistīti ar zaļo enerģiju un ekoloģisku iepakojumu. Stājoties spēkā jaunām prasībām plastmasas patēriņa ierobežošanai, ieguvēji būs tie uzņēmumi, kur spēs pārorientēties ātrāk. Šādi pozitīvi piemēri ir arī mūsu klientu vidū - Liepājas higiēnas preču ražotājs “iCotton”, kurš vates kociņu ražošanā plastmasu aizstājis ar dabīgiem materiāliem, un vietējais salvešu ražotājs “Lenek”, ieviešot eko standartus atsevišķās produktu līnijās gan produktu sastāvā, gan to iepakojumā.

Kāds ir pareizais rīcības scenārijs uzņēmumam, kurš nonācis grūtībās un nespēj pildīt kredīta atmaksas grafiku?

Jebkuras nozares uzņēmumam, saskaroties ar klientu un naudas plūsmas kritumu, svarīgi iespējami drīz pašam vērsties pie bankas, lai situācijai rastu risinājumu. Jebkura banka ir tieši ieinteresēta, lai uzņēmums izdzīvo un turpina strādāt. Apzinoties savu lomu un uzdevumu, Latvijas banku sektors jau pavasarī vienojās par sešu mēnešu moratoriju, kas paredzēja iespēju gan privātpersonām, gan uzņēmumiem grūtību gadījumā atlikt kredīta pamatsummas maksājumus.

Seši mēneši nupat ir pagājuši, tomēr situācija daudzās nozarēs nav labāka kā pavasarī. Jūs darbojaties Finanšu nozares asociācijas padomē, kādas vēsmas valda finanšu nozarē par iespējām moratoriju pagarināt?

Moratorijs ir saistīts ne tikai ar iespēju klientiem nemaksāt kredīta pamatsummas maksājumus, bet arī to, ka no regulējošo iestāžu puses bankām tika dota atļauja neveikt konkrēto kredītu reklasifikāciju. Parastos apstākļos jebkura kredīta pārskatīšana bankai uzliek par pienākumu pielāgot kredītu risku vērtēšanas stratēģiju un veidot uzkrājumus atbilstoši identificētajiem riskiem. Tas savukārt mazina bankas izaugsmes iespējas un var nozīmēt zaudējumus.

No ekonomikas viedokļa būtu jāvērtē iespēja moratoriju pagarināt, taču tas var nozīmē papildu riskus bankām. Šādā situācijā būtiski runāt par iespēju bankām katru gadījumu vērtēt individuāli, atbilstoši prognozēm par konkrētā uzņēmuma iespēju darbību nākotnē stabilizēt un citiem faktoriem. Tai pat laikā šos procesus, kas izstrādāti, lai reaģētu uz ekonomiskām krīzēm, nevis globālu pandēmiju, regulē strikti finanšu standarti, kurus banku regulatoriem ne vienmēr ir tiesības pārskatīt. Tādējādi gan Eiropas, gan valstiskā līmenī un Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadībā tiek diskutēts par nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, kas ļautu labāk reaģēt uz pašreizējiem izaicinājumiem.

Neskatoties uz to, gan banku sektorā kopumā valda vienprātība par to, ka kreditēšanas tempu saglabāšana ir būtisks valsts ekonomikas sildīšanas instruments. Arī no valsts iestāžu puses vērojama liela uzmanība finansējuma pieejamības un atbalsta nodrošināšanai, kas izpaužas kā banku un valsts sadarbības produkti, piemēram, instrumenti uzņēmumu atbalstam “Altum” programmu ietvaros. Tas viss dod pārliecību, ka gan no banku, gan valsts iestāžu puses vērojama apņēmība mērķtiecīgi stimulēt kreditēšanas tirgu un tādējādi arī valsts ekonomiku kopumā. 

Publicēšanai sagatavots pēc FORBES speciālizdevuma materiāliem (FORBES avīze, novembris 2020)