Termins emocionālā inteliģence publiskajā telpā tiek apspriests aizvien biežāk, un pēdējā laikā eksperti runā arī par emocionālo inteliģenci profesionālās dzīves kontekstā. Cilvēka uzvedības pētnieks doktors Hendrijs Veisingers savā grāmatā „Emocionālā inteliģence darbavietā” apgalvo, ka šis īpašību un uzvedības kopums ir noteicošais profesionālo panākumu gūšanai. Un pretēji IQ un citiem inteliģences rādītājiem, emocionālā inteliģence ir tā, ko cilvēks var apzināti izkopt un ievērojami uzlabot. Kas ir emocionālā inteliģence, un ko darīt, lai to uzlabotu profesionālu panākumu gūšanai? 

Kas ir emocionālā inteliģence?

Pētnieki terminu „emocionālā inteliģence” plaši sāk apspriest 1990.gadu sākumā, raksturojot personas spēju apzināties, kontrolēt un paust savas emocijas, un attiecībās ar apkārtējiem rīkoties saprātīgi un empātiski. Šādas vērtības, neapšaubāmi, ir svarīgas arī darba vidē, tāpēc emocionālā inteliģence jeb EQ (akronīms veidojies līdzīgi kā IQ – inteliģences koeficients) mūsdienās daudzos uzņēmumos kļuvusi par vienu no kritērijiem potenciālo darbinieku piemērotības izvērtēšanai.

Darba atlases speciālisti uzskata, ka personas ar augstāku EQ spēj veiksmīgāk strādāt komandā, vieglāk piemērojas pārmaiņām un darba procesā spēj būt elastīgākas. Tās ir īpašības, ko maz ietekmē iegūtais zinātniskais grāds vai kvalifikācija. Izvēloties potenciālo darbinieku, speciālisti iesaka izvērtēt piecus galvenos faktorus. 

EQ pieci galvenie pīlāri

Pašapziņa. Persona ir apveltīta ar veselīgu pašapziņu, tā apzinās gan savas stiprās, gan vājās puses, kā arī to, kā tā vai cita rīcība ietekmē apkārtējos. Ar veselīgu pašapziņu apveltīts darbinieks labāk spēs uzklausīt konstruktīvu kritiku un no tās mācīties.

Pašregulācija. Persona ar augstu EQ spēj atklāt savas emocijas un, vajadzības gadījumā, konkrētā brīdī arī atturēties no tām. Svarīgi, ka cilvēks savas emocijas neapspiež, taču tās pauž ar savaldību un kontroli. Šādu īpašību kopums ievērojami uzlabo darba vidi. 

Motivācija. Emocionāli inteliģentas personas ir pašmotivētas. Viņus nemotivē tikai nauda vai amats vien. Saskaroties ar vilšanos, šādi darbinieki spēj būt elastīgāki un optimistiskāki, un viņus vada iekšējās ambīcijas jeb vērtību kopums. 

Empātija. Empātiskai personībai piemīt līdzjūtība un izpratne par cilvēka dabu, kas ļauj attiecības ar apkārtējiem veidot emocionālā līmenī. Darba vidē tas nozīmē to, ka darbinieks spēj nodrošināt lielisku servisu un patiesi reaģēt, piemēram, uz klientu bažām.

Cilvēkprasmes. Emocionāli gudri cilvēki spēj veidot attiecības un uzticas saviem komandas biedriem. Viņi izvairās no varas demonstrēšanas un intrigu vīšanas, kā arī respektē un novērtē apkārtējos. Darbinieki ar šādām īpašībām palīdz veidot veselīgu darba vidi, kurā katrs darbinieks ir novērtēts un respektēts. 

EQ un personālvadība

Ir svarīgi meklēt darbiniekus ar augstiem EQ rādītājiem, taču ne mazāk svarīgi ir uzņēmumu vadībai domāt arī par emocionāli inteliģentiem veidiem, kā apmierināt mūsdienu darbinieku vajadzības. Vēl tikai pirms dažām desmitgadēm cilvēku, kas visu mūžu strādāja vienā organizācijā, bija daudz, un darbs daudziem vecāko paaudžu darba ņēmējiem bija vienkārši veids, kā pelnīt iztiku. Mūsdienās situācija ir mainījusies – darbinieki no sava darba sagaida vairāk – viņi vēlas būt respektēti, novērtēti, no darba devēja sagaida elastīgu pieeju, dažādus labumus un bonusus. Lai gan šis saraksts parasti ir visai garš, bankas BlueOrange personālvadības speciālisti to ignorēt neiesaka: uzticīgi un apmierināti darbinieki ar piederības sajūtu savai darba vietai ir milzīga vērtība jebkuram uzņēmumam, veidojot pamatu tādām uzņēmuma vadībai svarīgām lietām kā peļņa, attīstība un izaugsme ilgtermiņā.