Saprast, kas latvietim garšo. Viesos “Rēzeknes gaļas kombinātā”
2023. gada 04. janvāris
Raksts tapis Delfi Brand Studio un BluOr Bank publicitātes projekta “Labāk būtu rūpnīcu uzcēluši… Mēs to izdarījām” ietvaros
Starp viņu populārākajiem produktiem ir augstākā labuma doktordesa, knakeri, pusžāvētās desiņas un “Bērnu cīsiņi”, bet decembrī pieaug pieprasījums pēc asinsdesas. Ik mēnesi tiek saražotas ap1600 tonnas produkcijas, kas, mēģinot vizualizēt, satilpst vairāk nekā 100 “fūrēs” . Devāmies noskaidrot, kā tad top “Rēzeknes gaļas kombināta” produkti.
Rēzeknē gaļas kombināts darbojies jau kopš aizvadītā gadsimta 40. gadiem, bet SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” (RGK) dibināts 2001. gadā ar apmēram 25 cilvēku kolektīvu un 20 ražotās produkcijas veidiem. Šobrīd uzņēmumā strādā 500-550 cilvēku un ražoto produktu daudzveidība pārsniegusi 300 dažādus nosaukumus.
“Šajā laikā mēs esam kļuvuši par vienu no vadošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem valstī. Tas ir veiksmes stāsts, kas veidots soli pa solim. Galvenais vadmotīvs mūsu attīstībā vienmēr ir bijusi kvalitāte un sabiedrības vēlmēm atbilstošs produktu piedāvājums. Pat lētajam produktam ir jābūt garšīgam un kvalitatīvam. Cilvēki to novērtē, zina, ka esam labi, un pērk mūsu produktus,” stāsta “Rēzeknes gaļas kombināta” padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.
Tiesa, jo vairāk produktu, jo sarežģītāks ir ražošanas process, bet nepieciešamību ražot maksimāli daudzveidīgu produkciju diktē salīdzinoši šaurais vietējais tirgus, ko ar pārdesmit produktu ražošanu aptvert nevarētu. Salīdzinājumam – ja Latvijā būtu tik daudz cilvēku kā Vācijā, pietiktu ar 50 produktiem.
27% no RGK produkcijas tiek eksportēti, starp eksporta galamērķiem ir Somija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Itālija un citas Eiropas valstis. Nesen izdevies izveidot veiksmīgu sadarbību ar Bulgāriju, un tas nedaudz pārsteidzis pašus rēzekniešus. Viņiem pašiem ir labas desas, kam viņiem mūsu vajag?” smejas Piteronoks.
2021. gadā RGK startēja arī vegānisko produktu lauciņā un tagad, kā izceļ Piteronoks, ir trešajā vietā Latvijā pēc vegānās produkcijas apjoma – mēnesī tiek saražotas 3-4 tonnas vegāno produktu. Piedāvājumā ir arī medījumu – briežu, aļņu, nedaudz mežacūku – gaļa, ko iepērk no vietējiem medniekiem. Tā pārtop desās, cepamdesiņās, cepešos un konservos – šie produkti ir dārgāki, bet arī pēc tiem ir pieprasījums un, jo īpaši, svētku laikā.
Kā tad notiek jaunu produktu veidošana? Sākumā ir ideja, ar kuru strādā tehnologs un viņa palīgi. “Mēs eksperimentējam, garšojam, uzlabojam. Reizēm produkts tiek radīts ar pieciem līdz 10 piegājieniem – tikai tā mēs saprotam, vai tas ir gana labs vai nē.” Daudz piegājienu prasījis arī viens no svētku laikā populārākajiem produktiem – asinsdesa ar pērļu grūbām. Izaicinājums bijis šodienas produktu garšu ziņā maksimāli pietuvināt tam, kā garšojusi uzņēmuma vadītāja vecmammas laukos darinātā asinsdesa, un tas izdevis.
Vairāk nekā 20 darbības gadu laikā RGK veikti nopietni ieguldījumi būvniecībā un tehnoloģiskajā attīstībā. Pēdējais sasniegums, ar ko pamatoti var lepoties, – šogad uzņēmums sertificējis gaļas atkaulošanu un atdzesētu, saldētu gaļas produktu (ieskaitot subproduktu) ražošanu no cūkgaļas, kā arī gaļas konservu ražošanu atbilstoši prestižajam un starptautiski atzītajam “British Retail Consortium (BRC) Global Standarts for Food Safety” standartam, saņemot A līmeņa novērtējumu. “Tas ir augstākais līmenis, kāds ir gaļas pārstrādei,” uzsver Piteronoks.
Nozīmīgs atbalsts bijusi arī sadarbība ar “BluOr Bank”. “Kad sākās Covid-19 pandēmija, vērsāmies bankā pēc palīdzības, lai saņemtu papildu apgrozāmos līdzekļus. Banka mūs uzklausīja ar izpratni, mūsu sadarbība ir operatīva un dinamiska. Viņi saprot mūs, mēs izklāstām problēmu, izstāstām savus biznesa projektus, un viņi mūs atbalsta,” atzīmē Piteronoks.