Retāk lidosim, atjaunosim ēkas un nepirksim tik daudz? Zaļā kursa mazāk zināmie aspekti

Eiropas Savienības zaļā kursa mērķis ir panākt, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tā sasniegšanai izvēlēti vairāki galvenie rīcības virzieni, kurus plānots īpaši attīstīt - jauni, videi draudzīgāki transporta risinājumi, ēku energoefektivitātes uzlabošana, industrijas transformācija ilgtspējas virzienā un enerģētikas nozares “dekarbonizācija” (atteikšanās no fosilajiem energoresursiem). Iecerēto mērķu sasniegšana katrā no šiem virzieniem nozīmēs būtiskas pārmaiņas mūsu dzīvē un arī jaunas iespējas uzņēmējdarbībai. Par nepieciešamajām reformām enerģētikas nozarē Latvijas publiskajā telpā pēdējā laikā bijis samērā daudz informācijas un diskusiju, tāpēc šajā rakstā vairāk pievērsīsimies pirmajiem trim pasākumu kompleksiem, par kuriem līdz šim runāts mazāk.

Ko nozīmē “klimatneitrāla Eiropa”?

Virzība pretī “klimatneitrālai Eiropai” (precīzāk - Eiropas Savienībai, ES) šobrīd pakāpeniski tiek iestrādāta dažādos ES normatīvajos dokumentos. Daļa no tiem pagaidām ir plāni un stratēģijas, saskaņā ar kuriem izstrādātie priekšlikumi tiek virzīti uz iekļaušanu ES dalībvalstīm saistošajos normatīvajos aktos - regulās un direktīvās.
Viens no svarīgākajiem jau pieņemtajiem zaļā kursa likumiem, faktiski “virscepure” visiem pārējiem esošajiem un gaidāmajiem ES normatīvajiem regulējumiem šajā jomā, ir Eiropas Klimata akts (ES Parlamenta un Padomes regula 2021/1119), kas tika pieņemts 2021. gada jūnijā. Tieši šī regula oficiāli deklarē mērķi līdz 2050. gadam sasniegt Eiropas Savienības klimatneitralitāti - situāciju, kad siltumnīcas efekta gāzu izdale un piesaiste ES teritorijā ir līdzsvarā (interesanti, ka pēc klimatneitralitātes sasniegšanas plānots pat doties tālāk un panākt negatīvu emisiju bilanci, proti, kad ES valstis absorbē vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā izdala atmosfērā).

Ceļā uz renovēto ēku paradīzi

Vienas no lielākajām iespējām zaļā kursa reformu ietvaros pavērsies būvniekiem - īpaši tiem, kas specializējas ēku renovācijā. Jau līdz 2030. gadam ES mērķis ir samazināt ēku siltumnīcefekta gāzu emisijas par 60%, īstenojot tā dēvēto “renovācijas vilni”, kura ietvaros plānots renovēt 35 miljonus ēku un radīt 160 000 darbavietu būvniecības nozarē. Līdz šim laikam ēku vajadzībām plānots samazināt siltumapgādes un aukstumapgādes enerģijas patēriņu par 18%. Latvijā ēku renovācijas virziens ir īpaši aktuāls, jo pie mums energoefektīvi ir tikai 5% ēku. 

Ēku renovācija tiks stimulēta ar noteiktām prasībām, kas šobrīd piedāvātas grozījumiem Energoefektivitātes direktīvā. Piemēram, plānota pakāpeniska minimālo energoefektivitātes standartu ieviešana ar mērķi sekmēt tieši vissliktākajā stāvoklī esošo ēku renovāciju. Tāpat augstāki energoefektivitātes standarti tiks noteikti arī jaunuzceltām ēkām. Eiropas Renovācijas viļņa stratēģijā uzsvērts arī tas, ka papildus ēku rekonstrukcijai būtu ieteicama arī citas jaunas un “zaļajam kursam” atbilstošas infrastruktūras izbūve ēku apkaimē - piemēram, e-mobilitātei nepieciešamie uzlādes punkti un velosipēdu novietnes.

Investīcijas ēkās došot lielu stimulu būvniecībai un ekonomikai kopumā, kas visvairāk skaršot mazos un vidējos uzņēmumus, kuru īpatsvars nozarē pārsniedz 90%. “Renovācijas darbi ir darbietilpīgi, rada darbvietas un investīcijas, kas bieži vien sakņojas vietējās piegāžu ķēdēs, tie var radīt pieprasījumu pēc iekārtām, kas ir ļoti energoefektīvas un resursefektīvas, un var nodrošināt īpašumiem ilgtermiņa vērtību,” iespējamās gaišās perspektīvas iezīmē Renovācijas viļņa stratēģija.

Atsevišķas iespējas šeit varētu pavērties arī saskaņā ar “zaļās” ekonomikas principiem strādājošiem Latvijas kokmateriālu ražotājiem, jo renovācijas viļņa ietvaros plānots pievērst īpašu uzmanību ēku pārbūvē izmantotajiem materiāliem, liekot uzsvaru uz organisko būvmateriālu (piemēram, ilgtspējīgi iegūtas koksnes) izmantošanu.

Tāpat stratēģija paredz augstus veselības un vides standartus, kuru realizācijas ietvaros var rasties nepieciešamība pēc bīstamo atkritumu izvedēju un uzglabātāju pakalpojumiem (plānots aizvākt tādas kaitīgās vielas kā azbests, radons u.c.), ugunsdrošības ekspertiem, ūdens resursu apsaimniekotājiem, u.c. speciālistiem.

Finansējums šiem darbiem tikšot nodrošināts “vēl nepieredzētā apjomā”, ES atveseļošanas instrumenta “NextGenerationEU” un ES daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Padomāts arī par mazaizsargātām mājsaimniecībām, jo finansiālu atbalstu iedzīvotājiem renovāciju veikšanai sniegs jaunais Klimata sociālais fonds.

Mazāk lidosim, vairāk brauksim ar vilcieniem

Ne mazāk vērienīgi pārveides plāni iecerēti transporta nozarei. Šajā jomā noteikts ambiciozs mērķis līdz 2050. gadam samazināt transporta radītās siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 90%.

Lai to paveiktu, iecerēts rīkoties vairākos virzienos. Tā kā pārliecinoši lielāko daļu no transporta emisijām rada autotransports (tas rada piekto daļu no visām ES siltumnīcas gāzu emisijām), plānots samazināt CO2 izmešus gan vieglajiem auto, gan furgoniem. Pagaidām gan vēl saskaņošanas stadijā esošā priekšlikumu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55%” paredz ievērojami paaugstināt jau spēkā esošos standartus. Proti, līdz 2030. gadam noteikt jauniem vieglajiem auto izmešu samazinājuma mērķi par 55% salīdzinājumā ar 2021. gada līmeni (šobrīd standarts paredz 37,5% samazinājumu), savukārt furgoniem - par 50% (pašreiz - 31%).

Turklāt no 2035. gada visiem jaunajiem tirgū nonākošajiem autotransporta līdzekļiem (gan vieglajiem, gan kravas) būs jābūt bezemisiju transportlīdzekļiem. Lai to īstenotu, plānots noteikt dalībvalstīm saistošu pienākumu ievērojami attīstīt elektroauto uzlādes un ūdeņraža uzpildes staciju tīklu. Piemēram, no 2030. gada ūdeņraža uzpildes stacijām TEN-T transporta pamattīklā būs jābūt ik pēc 150 kilometriem (Latvijā TEN-T gan ietver tikai šosejas “Via Baltica” un Rīga-Ventspils, līdz ar to faktiski prasa tikai divas šādas uzpildes stacijas), savukārt elektroauto uzlādes stacijas - ik pēc 60 km.

Otrkārt, plānots mainīt pašus pārvietošanās paradumus, arvien vairāk cenšoties gan cilvēkus, gan kravas “pārsēdināt” vilcienos. Tieši šim rīcības virzienam galvenokārt veltīti 2021. gada decembrī Eiropas Komisijas atbalstītie priekšlikumi, kas paredz attīstīt TEN-T dzelzceļa tīklu, nodrošinot pasažieru pārvadājumus ar ātrumu vismaz 160 km/h, bet ātrgaitas dzelzceļa satiksmi līdz 2030. gadam vismaz divkāršot, bet līdz 2050. gadam - trīskāršot. Tāpat ikvienai no 424 lielākajām pilsētām TEN-T tīklā būs jāizstrādā ilgtspējīgas mobilitātes plāni, uzlabojot sabiedrisko transportu, kājāmgājējiem un velosipēdiem paredzēto infrastruktūru.

Negatīvu efektu zaļā kursa plānotās pārmaiņas varētu atstāt uz aviotransportu. Šajā jomā noteikts mērķis ne vien pāriet uz videi draudzīgākas aviācijas degvielas izmantošanu, bet arī straujāk mazināt pašu lidojumiem atvēlēto kvotu skaitu (par 4,2% gadā šobrīd paredzēto 2,2% vietā), kā arī no 2027. gada pilnībā atteikties no bezmaksas kvotām.

Latvijā galvenās paredzamās aktivitātes saistībā ar transporta “zaļināšanu” tiek saistītas ar “RailBaltica” projekta īstenošanu, sabiedriskā transporta attīstību, e-mobilitātes pasākumiem un autoparka atjaunošanu.

Vai zaļais kurss pieliks punktu patēriņa kultam?

Ekonomikas pārveide saskaņā ar zaļo kursu iecerēta daudzos un dažādos virzienos, taču viens no galvenajiem vadmotīviem tajā būs ilgtspējības un aprites ekonomikas principu ieviešana. Praksē tas nozīmē pievēršanos pretēji pēdējos gadu desmitos valdošajai kapitālisma ekonomikas pamatstraumei, kas veicina arvien intensīvāku patēriņu, arvien biežāku preču iegādi, tām izejot no modes vai kļūstot tehnoloģiski novecojušām.

Pavisam nesen, marta beigās, zaļā kursa programmas ietvaros tika publiskota priekšlikumu pakete, kas tēmē “padarīt ilgtspējīgus produktus par jauno normu”. Tas nozīmē, ka produktiem būs jākļūst izturīgākiem, vieglāk atjaunojamiem, salabojamiem, kā arī energoefektīvākiem. Vispirms tas attiecas uz plaša patēriņa elektronikas ierīcēm (viedtālruņi, planšetdatori, u.c.), kas mūsdienās rada visstraujāk augošo atkritumu plūsmu. Īpaši izdalīta uzmanība priekšlikumu paketē (izstrādāta atsevišķa stratēģija) pievērsta arī tekstilizstrādājumiem, kurus, lai iegrožotu “ātro modi” un samazinātu tekstilatkritumu daudzumu, cer padarīt gan izturīgākus un vienkāršāk labojamus, gan atkalizmantojamus un pārstrādājamus. Līdzīgas norādes sniegtas arī būvizstrādājumu virzienā, kur savukārt gaidāma Būvizstrādājumu regulas pārskatīšana.

Tas viss nozīmē, ka zaļā kursa ietvaros lieliskas perspektīvas pavērsies tiem uzņēmumiem, kas spēs nodrošināt preču remontu vai pārstrādi. Priekšlikumu autori min dažādus potenciālo biznesa virzienu uzplaukuma piemērus, no remonta un apkopes pakalpojumiem līdz (šobrīd) visai specifiskām pārražošanas un pārstrādes jomām, kā, piemēram, “cirkulāra tekstilizstrādājumu ekosistēma, kuru virzīs pietiekama spēja viena veida šķiedru inovatīvā veidā pārstrādāt par citu šķiedru”.

Ekonomikas transformāciju plānots veikt arī ar dažādiem citiem instrumentiem, sākot no energoietilpīgo ražošanas nozaru dekarbonizācijas, ķīmisko mēslojumu īpatsvara samazināšanas lauksaimniecībā un atbalsta mazo/vidējo uzņēmumu digitalizācijai līdz pat konkurences noteikumu un intelektuālā īpašuma tiesību pārskatīšanai.