Darbs ir vieta, kur vairums darba ņēmēju pavada lielāko daļu sava nomoda laika. Taču darbinieku priekšstatu un prasību maiņas rezultātā mūsdienu darba vide ir uzsākusi strauju transformāciju, kam spiesti pielāgoties arī darba devēji. Izmaiņas veicina arī jaunās tehnoloģijas, kas ne vien ievieš savas korekcijas darba uzdevumos un grafikā, bet arī liek izzust simtiem mūsdienu profesiju. Tā vietā, lai darītu tehniskus un monotonus darbus, kurus tagad paveic mašīnas, darbiniekiem jābūt apveltītiem ar radošu domāšanu un spēju ģenerēt jaunas idejas. Arī uzņēmumiem, konkurējot par labākajiem speciālistiem, jādomā par to, kā viņus piesaistīt, noturēt un motivēt. Kā mainās darba vide mūsdienīgos uzņēmumos? Lūk, piecas aktuālas tendences, kas skar uzņēmumus visā pasaulē.

Darba diena no 9 – 17 paliek pagātnē

Arvien vairāk darba ņēmēju, īpaši gados jauni profesionāļi, vairs nav gatavi darbu izvirzīt par savas dzīves prioritāti un tajā pavadīt strikti noteiktas un ilgas darba stundas. Darbinieki arvien biežāk izvēlas elastīgu darba grafiku vai pat pusslodzes darbu. Šādu tendenci vēl vairāk pastiprina arī tehnoloģiju attīstība, kas daudzus darba pienākumus ļauj veikt attālināti. Elastīgs darba grafiks bieži ir motivējošs faktors, kas darbinieku piesaista konkrētam uzņēmumam. „Global Workplace Analytics” dati liecina, ka līdz pat 80-90 % darbinieku vēlētos daļu darba stundu strādāt attālināti, un liela daļa jau tagad bauda šādas priekšrocības. Arī Latvijā atsevišķi uzņēmumi sāk pievērst tam lielāku uzmanību. Piemēram, BlueOrange bankas atsevišķiem speciālistiem šobrīd testa režīmā ir attālināta darba iespējas noteiktas dienas nedēļā.

Rietumeiropas valstīs arvien biežāk izskan aicinājumi pāriet uz četru dienu darba nedēļu, un šo ideju ieviesuši vai testē arī daudzi uzņēmumi. Vairāki pētījumi liecina, ka, strādājot tikai četras dienas nedēļā, darbinieki var paveikt to pašu darba apjomu, ko piecās dienās – labāk atpūšoties, vairojas darba spars un koncentrēšanās spējas, kas vairāk uzdevumu ļauj paveikt īsākā laikā. Papildu brīvdiena kļūst par motivējošu faktoru. 

Vairāk brīvības apģērba izvēlē 

Pagājuši jau aptuveni astoņi gadi, kopš uz žurnāla „Forbes” vāka bija attēlots pazīstamais uzņēmējs, kompānijas „Virgin” dibinātājs Ričards Brensons, sev ar šķērēm griežot nost kaklasaiti. Tas bija simbolisks žests, demonstrējot lēmumu atteikties no striktas biznesa apģērba etiķetes darba vietā. Kopš tā laika arvien vairāk uzņēmumu teikuši „nē” stingrajām prasībām, kas regulē darbinieku apģērba izvēli. Izņēmums pagaidām, protams, ir apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros ir darba formas, un amati, kuros darbinieks ir tiešā saskarē ar klientiem. Pat striktajā banku nozarē Latvijā ir pirmie drosmīgie izņēmumi.

Savukārt tie darbinieki, kuri nestrādā ar klientiem, var atļauties brīvāku ģērbšanās stilu ikdienā vai konkrētās dienās, piemēram, piektdienās, kas jau iemantojis īpašu apzīmējumu casual Fridays jeb brīvā-stila piektdienas. 

Darbinieku motivācijas rīki

Darba vidē arvien augstāk tiek novērtēta darbinieka personība un nestandarta domāšana dažādu problēmu risināšanā. Cīņā par labākajiem darbiniekiem uzņēmumi ievieš arvien jaunus un līdz šim neizmantotus rīkus darbinieku motivēšanai. To vidū var būt moderni aprīkotas atpūtas telpas darbavietā, veselīgas uzkodas un atspirdzinoši dzērieni, apmaksātas pusdienas, inovatīvas apmācību iespējas un pat bērnu istabas. Tāpat arvien vairāk tiek domāts par darbinieku veselību un labsajūtu, jo uzņēmumu aplēses rāda, ka investīcijas darbinieku veselībā, salīdzinot ar zaudējumiem darbinieku slimošanas vai citu veselības problēmu gadījumā, ir mazākas. Tādēļ daudzos mūsdienīgos uzņēmumos tiek ieviesta iespēja strādāt pie stāvgaldiem, izmantot aktīvās sēdēšanas ierīces, proti, nevis laiski atlaisties savā krēslā, bet balansējot sēdēt uz bumbām vai cita veida sēdekļiem. Tāpat tiek piedāvāta iespēja izmantot sporta zāles pakalpojumus. Lieli uzņēmumi investē daudz līdzekļu, pētot, kā darbinieku labsajūtu un sniegumu ietekmē darba vietas temperatūra, apgaismojums, apkārt esošās krāsas un troksnis. Vācijā, piemēram, kāda veselības apdrošināšanas kompānija ieviesusi īpašu bonusu sistēmu tiem apdrošināšanas ņēmējiem, kas ilgākā laika posmā uzrāda noteiktu noieto soļu daudzumu nedēļā.

Kopumā uzņēmumos parādās tendence motivācijas rīkus pielāgot konkrētam darbiniekam, analizējot, kas šķiet svarīgi tieši viņam, kas uzlabotu viņa darba sniegumu un motivētu. Piemēram, jaunie vecāki noteikti novērtē elastīgu darba grafiku vai saīsinātu darba dienu, ja trūkstošās darba stundas var atstrādāt citā sev ērtā laikā vai sev uzticētos pienākumus daļēji veikt attālināti.

Vairāk cilvēciska kontakta

Neskatoties uz to, ka darbs arvien biežāk notiek attālināti, mūsdienu uzņēmumi cītīgi strādā pie tā, lai stiprinātu darbinieku savstarpējās attiecības, jo tieši cilvēcisks kontakts un domu apmaiņa ir tas, kas stimulē jaunu ideju rašanos un uzlabo darbu komandā. Piemēram, tādas kompānijas kā Google un Apple telpas ar nodomu iekārto tā, veicinātu un iedrošinātu savstarpēju kontaktu starp dažādu departamentu darbiniekiem un komandām. Pētījumi liecina, ka uzņēmumos, kuru vadība iedrošina personisku kontaktu dibināšanu, darbinieki ir apņēmīgāki, produktīvāki un apmierinātāki ar savu darbu.

Darba vidē pēdējos gados vērojama striktas darba hierarhijas nozīmes mazināšanās, proti, arī zemāku līmeņa darbinieki ir aicināti aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanā, paužot savu viedokli un idejas vadībai. Mūsdienīgā darba vidē priekšniecība cenšas sevi pozicionēt kā darbiniekiem pieejamu. Tāpat darbinieki arvien biežāk tiek informēti ne tikai par konkrētās nodaļas vai departamenta nākotnes uzdevumiem, bet arī uzņēmuma kopējiem stratēģiskajiem mērķiem, uzskatot, ka tas veicina efektīvāku šo mērķu sasniegšanu ilgtermiņā. Pētījumi liecina, ka tā dēvēto mileniāļu paaudzi vairāk motivē nevis liels atalgojums un citas priekšrocības, bet tieši kopīga mērķa apziņa.  

Apmācīt un uzlabot, nevis meklēt jaunu darbinieku

Tehnoloģiju attīstība un automatizācija liek izzust tūkstošiem darba vietu, tai pašā laikā iespējas atrast konkrētam amatam kvalificētu darbinieku īstajā brīdī, kad tas nepieciešams, ir ierobežotas. Darbiniekiem tiek prasītas arvien jaunas zināšanas par mūsdienu tehnoloģisko vidi un citiem darbā noderīgiem rīkiem, tāpēc aktualizējas jautājums par apmācībām un kvalifikācijas celšanu jau esošajiem darbiniekiem.

Kā vēsta žurnāls „Forbes”, ASV 2017.gadā grūtības atrast darbinieku ar amatā nepieciešamajām zināšanām bija apmēram 45% mazo uzņēmumu, un 60% no visām vakancēm vidēji paliek neaizpildītas vismaz 12 nedēļas un ilgāk, tādējādi kavējot ekonomisko attīstību valsts mērogā. „Forbes” lēš, ka aptuveni puse visu ar darbu saistīto uzdevumu, ko šobrīd ikdienā veicam, ir risks tikt automatizētām. Šādā darba vidē uzņēmumi lielus līdzekļus velta darbinieku kvalifikācijas celšanai un dažāda veida kursiem vai attīstot iekšējo mentoru programmu.