Mākslīgais intelekts un mītu veidošana
2021. gada 14. aprīlis
Pauls Miklaševičs,
BlueOrange klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors
Stīvs Džobss bija izcils stāstnieks. Viena no viņa spēcīgākajām analoģijām izskanēja, runājot par iespaidu, ko uz divpadsmitgadīgo Stīvu bija atstājis kāds Scientific American raksts. Tajā tika aprakstīts dzīvnieku patērētais enerģijas daudzums noteiktas distances veikšanai. Visefektīvāk šo distanci veica kondors, bet radības kronis cilvēks knapi ierindojās šā uzskaitījuma pirmajos 30 procentos. Taču kāds pētnieks nolēma izmērīt pārvietošanās efektivitāti arī cilvēkam, kurš brauc ar velosipēdu. Šis palīgrīks palīdzēja cilvēkam izvirzīties absolūtā vadībā, apsteidzot pat kondoru.
Džobss norādīja, ka šis eksperiments izgaismoja cilvēka kā rīku būvētāja dabu un to, ka cilvēkiem ir prasme radīt tādus rīkus, kas pastiprina mūsu spējas neiedomājamā apmērā. Pēc viņa domām, dators vienmēr ir bijis prāta velosipēds. Šī ir ļoti spēcīga analoģija, un Džobsam bija absolūta taisnība.
Prasme radīt rīkus, kas pastiprina cilvēku spējas vai maina lietu kārtību, ir viena no cilvēces spēcīgākajām priekšrocībām. Tāda ir arī stāstīšanas un mītu veidošanas prasme, turklāt Stīvs Džobss bija izcils tieši šo abu superspēju apvienošanā. Līdzīgu izpratni varam novērot arī Senajā Grieķijā.
Nav iespējams pārspīlēt seno grieķu ietekmi uz mūsdienu pasauli. Viņu pasaules novērojumi, aprēķini un sistematizācija ir modernās zinātnes pamatā. Senie grieķi radīja pirmo zināmo skaitļošanas iekārtu – Antikitiras mehānismu, kuru atklāja kāda kuģa vrakā 1901.gadā starp Krētu un Grieķijas kontinentālo daļu. To varēja izmantot, lai prognozētu astronomiskās pozīcijas un aptumsumus desmitgažu griezumā. Vairāk nekā tūkstoti gadu pēc šā mehānisma radīšanas nekas līdzīgs netika izgudrots, līdz 14. gadsimta Eiropā cilvēki atkal pievērsās astronomisko pulksteņu attīstīšanai. Savukārt Aristoteļa rakstu krājums par loģiku Organons ir pamatā Būla matemātikai, uz kuras balstās mūsdienu datorzinātne.
Tieši datorzinātne un tās jaunākās nozares - mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanā - ir tuvākais, cik esam pietuvojušies modernas Prometejas uguns radīšanai.
Grieķu mitoloģijā Prometejs nozaga uguni dieviem un nogādāja cilvēkiem, tā radot civilizāciju. Pa šo noziegumu viņš saņēma sodu – tika pieķēdēts Kaukāza kalnos pie klints, kur ik dienas viņa aknas apēda ērglis, taču nākamajā dienā aknas jau bija atjaunojušās, un soda izpilde turpinājās līdz bezgalībai.
Varbūt tāpēc šķiet atbilstoši, ka saskaņā ar Stenfordas Cilvēkcentrēta mākslīgā intelekta institūta ziņojumu AI Index Report 2021 lielākā daļa mākslīgā intelekta attīstības finansējuma 2020. gadā tika novirzīta “medikamentu, vēža un molekulu izpētei”. Kopumā šajā nozarē vien tika ieguldīti 13,8 miljardi dolāru, kas ir 4,5 reizes vairāk nekā 2019. gadā. Turklāt nav norāžu, ka šo investīciju apjoms tuvākajā laikā varētu sarukt, jo mākslīgā intelekta tehnoloģija turpina virzīt medicīnas nozares revolūciju.
Attēlveidošanas tehnoloģija un datu apstrādes jauda maina to, kā var diagnosticēt un ārstēt dažādas saslimšanas. Kādā sarunā pagājušajā gadā Roche Latvia direktors Rauls Vēliņš man stāstīja par uzņēmumiem, ar kuriem viņi sadarbojas savā veselības aprūpes jaunuzņēmumu inkubatorā, un kā Latvijā bāzēti mākslīgā intelekta uzņēmumi Aimuno un Smartomnica strādā ar liela apjoma Roche Canada datiem un attēliem, lai izstrādātu tādus diagnosticēšanas modeļus, kurus izmantot labāk mērķētā plaušu vēža terapijā. Fantastiski!
Bioinformātika jau šobrīd maina pasauli un turpinās to darīt arī nākotnē.
Šāda veida mākslīgā intelekta tehnoloģiju dēvē par mākslīgo šauro intelektu (Artificial Narrow Intelligence), jo tās uzdevums ir risināt specifisku problēmu. Go! vai šaha spēles pretinieki-datori arī ir mākslīgā šaurā intelekta paveidi. Progress, kas ir panākts lielu datu apjomu analīzē un tendenču identificēšanā, ir ļoti iespaidīgs.
Otru mākslīgā intelekta tipu dēvē par mākslīgo vispārējo intelektu (Artificial General Intelligence), kura iemiesojums būtu tādi datori, kuri spētu paveikt visu, ko spēj cilvēks. Tas būtu mūsu pašreizējās dzīves neatgriezenisku pārmaiņu katalizators. Sengrieķu mitoloģijā titānus no varas gāza Olimpa dievi. Vai mākslīgā vispārējā intelekta attīstības rezultātā cilvēce piedzīvotu līdzīgu likteni? Pēc Google pētnieka Fransuā Šolē domām, pārredzamā nākotnē tas nenotiks: “Es saprotu, ka tā ir ķecerīga lieta, ko teikt šobrīd, kad tiek ieviesti neskaitāmi liela apjoma, labi finansēti projekti ar mērķi radīt plašu rezonansi sabiedrībā ar faktiski nepatiesu ziņu, ka cilvēka līmeņa mākslīgais intelekts ir vien dažu gadu jautājums. Daudz cilvēku ir likuši lielas likmes šīs ilūzijas iespaidā. Tomēr tā joprojām ir tikai ilūzija.”
Šolē teiktais ir ļoti svarīgs. Mūsu iztēle un vēlme ticēt ir aizsteigušās priekšā mūsu faktiskajām zinātniskajām spējām un skaitļošanas jaudai. Tas, protams, nekādā veidā nav spējis kavēt mūsdienu ievērojamāko mītu radītāju Īlonu Masku.
Daļa no mitoloģijas, kas apvij viņa uzņēmumu Tesla Inc., ir tas, ka Tesla automašīnas būs pilnībā pašbraucošas. Masks iepriekš ir apgalvojis, ka Tesla būs tuvu 5. līmeņa braukšanas autonomijai jau 2021.gada beigās. Taču nesenā Forbes rakstā, kura autors ir Džeimss Moriss, atklāta e-pastu sarakste starp Tesla Inc. un Kalifornijas štata Mehānisko transportlīdzekļu departamentu, kurā atzīts, ka pašreizējā autopilota kapacitāte nav augstāka par 2. līmeni.
Otrā līmeņa automatizācija ir bezroku vadība, kas nozīmē, ka automatizētā sistēma var gāzēt, bremzēt un stūrēt, bet autovadītājam jābūt gatavam iejaukties jebkurā mirklī. Trešais līmenis jeb neskatīšanās līmenis paredz, ka autovadītājs var droši novērsties no auto vadīšanas procesa, bet viņam joprojām jābūt gatavam iejaukties noteiktās situācijās. Ceturtais līmenis tiek aprakstīts kā nedomāšanas līmenis, kad autovadītājs droši var iesnausties vai atstāt autovadītāja vietu pavisam. Savukārt 5. līmenis vispār neparedz nepieciešamību pēc cilvēka iejaukšanās auto vadīšanā. Šajā līmenī transportlīdzeklis varētu pārvietoties pa dažādām virsmām visā pasaulē jebkurā gadalaikā. Ir diezgan skaidrs, ka Maska radītais mīts par Tesla attīstības tempiem ir aizsteidzies priekšā faktiskajai zinātnes attīstībai.
Taču ir svarīgi arī pieminēt, ka Masks ir aicinājis būt piesardzīgiem attiecībā uz mākslīgā intelekta pieaugošo jaudu un tā iespējamajām sekām: “Mums ir jārada veids, kā nodrošināt, ka digitālā superintelekta attīstība ir savietojama ar cilvēci. Es uzskatu, ka tā ir nozīmīgākā un steidzamākā eksistenciālā krīze.”
Maska izcilās spējas uzbūvēt pašam savu mītu un leģendu ir rezultējušās apbrīnojamā Tesla Inc. akciju cenu pieaugumā. Otrs viņa uzņēmums, SpaceX, uzrāda fenomenālus rezultātus ceļošanas kosmosā izpētei, tā pietuvinot mūs plašā debesu cietokšņa sasniegšanai. Mēs varētu meklēt līdzības ar sengrieķu mītu par Ikaru, kura vaska spārni izkusa, kad viņš pietuvojās pārāk tuvu saulei. Taču, runājot par mākslīgo vispārējo intelektu, Maska devums drīzāk varētu tikt salīdzināts ar mītu par Kasandru, kura redzēja nākotni, bet dievu soda dēļ neviens viņai neticēja.
Senie grieķi veltīja daudz laika zinātniskai izpētei, bet vienlaikus arī izprata, ka saprāts vien nevar izskaidrot visus cilvēka pieredzes līkločus. Tādēļ viņi radīja bagātīgu mitoloģiju – nevis vienaldzības vadīti, bet gan lai izgaismotu cilvēku tieksmi pēc varoņdarbiem un vājuma mirkļiem, pēc ģenialitātes un muļķības. Un šīs īpašības piemīt arī finanšu tirgus dalībniekiem.
Mākslīgais intelekts izmainīs pasauli un sniegs neizmērojamas iespējas investoriem, bet katrs solis būs jāsper ļoti uzmanīgi un par katru cenu jāizvairās no kļūšanas augstprātīgiem.
Nesens piemērs par iespējamo mākslīgā intelekta lomu nākotnē un tā ietekmi uz peļņu finanšu tirgos bija brīdis, kad mākslīgā intelekta uzņēmums C3.ai sāka kotēties biržā (jāatzīst, šim uzņēmumam ir labākais biržas simbols – AI). C3.ai akcijas kļuva publiski pieejamas 2020. gada 8. decembrī ar cenu 42 dolāri par akciju, sākotnēji piesaistot 900 miljonus ASV dolāru. Nepilnus divus mēnešus vēlāk akcijas cena sasniedza 183,60 dolāru. Vēl mēnesi vēlāk tā bija uz pusi samazinājusies. C3.ai akciju cena joprojām ir pretrunā racionāliem novērtēšanas kritērijiem, un ir skaidrs, ka uzņēmuma stāsts ir ietekmīgāks par datiem. Tas ir īpaši ironiski, ņemot vērā, ka šī uzņēmuma mērķis ir radīt tehnoloģiju, kas analizētu datus un veidotu tajos balstītus pareģojumus. Kas vēl ir interesanti – uzņēmums plāno tērēt ienākumus no panākumiem biržā nevis tam, lai palielinātu savu datu apstrādes jaudu, bet lai paplašinātu cilvēkresursus mārketinga un tirdzniecības jomā.
Tā vien šķiet, ka pat šodienas mākslīgā intelekta jomas pirmrindnieki ir izskaitļojuši, ka jāpiekrīt seno grieķu pieejai – loģika un rīki ir bezspēcīgi bez mīta, kas tos apvij.