Kriptovalūta. 2. daļa: drošība un statuss Latvijā un citur pasaulē

Kā jau rakstījām iepriekš, kriptovalūtas īpatnība ir ne tikai anonimitāte, bet arī jebkāda tās kontroles centra neesamība – vai tās būtu transnacionālās korporācijas, valstis, to tiesas vai specdienesti. Tas arī ir kriptovalūtas lielākais pluss, taču tieši te slēpjas arī būtiskākie uztraukuma iemesli.

Konvertējot kriptonaudu nacionālajā valūtā, tā pamet sistēmu, ko aizsargā blokķēdes tehnoloģija, un nonāk programmisko risinājumu vidē, kas var būt pakļauta hakeru uzbrukumiem. Par šādu uzbrukumu upuriem dažu gadu laikā ir kļuvušas vairākas lielas bitkoinu tirdzniecības platformas. Tāpēc šajā brīdī par savas kriptovalūtas drošību nākas rūpēties pašiem tās īpašniekiem. 

Kur ir visdrošāk glabāt bitkoinus?

Ērtākais, bet, diemžēl, ne pats drošākais variants kriptovalūtas glabāšanai ir izmantot attiecīgus tiešsaistes pakalpojumus. Tieši nedrošuma dēļ šādi tiek turēti tikai daži procenti kopējā biržu kriptovalūtu apjoma. Serveri, kur tās ir izvietotas, bieži piedzīvo kiberuzbrukumus, jo nereti šo pakalpojumu izstrādātājiem trūkst ekonomiskā pamatojuma tam, lai ieguldītu diezgan solīdus līdzekļus efektīvas aizsardzības izveidošanai.

Tāpēc, pirmkārt, – jāstrādā tikai ar pārbaudītiem un pazīstamiem resursiem. Otrkārt, – reģistrējoties rūpīgi jāpārbauda, vai šis patiešām ir noskatītais resurss, nevis krāpnieku radīts klons.

Drošāks šai ziņā ir digitālais maks, turklāt labāk to turēt datorā, kas nav pieslēgts internetam, vai arī noņemamā datu nesējā, kuru datoram ar interneta pieslēgumu pievieno tikai nepieciešamības gadījumā. Daži Bitcoin klienti, piemēram, Armory, tā ļauj glabāt arī privāto atslēgu.

Ir vērts izveidot arī faila wallet.dat rezerves kopiju, jo jebkurš dators kādu dienu var vienkārši salūzt. Protams, šai kopijai jāatrodas citā fiziskajā datu nesējā, un tas jātur drošā vietā. Abu faila kopiju sinhronizēšanai izmanto standarta operētājsistēmas rīkus, piemēram, portfeli.

Un visbeidzot – pārbaudīts paņēmiens: dalītā glabāšana. Nelielu daļu kriptovalūtas var uzticēt drošam tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam vai turēt digitālajā makā savā viedtālrunī, bet lielāko daļu virtuālās naudas noslēpt dziļāk.

Kiberdrošības ābeces patiesības te nepieminēsim, tikai jāatceras, ka kriptovalūtas glabāšanai, izmantojot tiešsaistes pakalpojumu, nebūs iespējas izmantot paroles atjaunošanas–maiņas funkciju.

Bitkoins: nauda vai īpašums?

Tas, kā tiek uztverta kriptovalūta, dažādās valstīs atšķiras. Piemēram, ASV Nodokļu pārvalde bitkoinus uzskata nevis par valūtu, bet gan par īpašumu. Visi darījumi ar tiem tiek aplikti ar nodokļiem, līdzīgi kā jebkurš cits īpašums. Jau 2015. gadā ASV Izejvielu tirgus regulators bitkoinus pielīdzināja biržas precēm, no kurām var iegūt dividendes. Tāpēc, aprēķinot ar nodokļiem apliekamos līdzekļus, tiek ņemti vērā arī peļņas vai zaudējumu rādītāji šajā segmentā.

Savukārt Eiropas Tiesa apmēram tajā pašā laikā noteica, ka, bitkoinus konvertējot nacionālajā valūtā, tie tiek atbrīvoti no PVN nomaksas. Tomēr citi darījumi ar virtuālo naudu var tikt aplikti ar pievienotās vērtības nodokli vai kapitāla pieauguma nodokli. Tādējādi ES Tiesa faktiski ir atzinusi bitkoinu par naudu, nevis īpašumu. Jāatceras gan, ka nodokļu politika dažādās ES valstīs atšķiras.

Analizējot situāciju citās valstīs, izgaismojas trīs tendences. Pirmā – jautājums par to, kas īsti ir bitkoins – specifiska naudas vai specifiska īpašuma forma, tiek noteikts valsts likumu līmenī. Otrā – bitkoins un citas kriptovalūtas to pašreizējā eksistences formā tiek vai nu atļautas, vai aizliegtas. Un beidzot trešā – tādā vai citādā veidā tiek realizēti centieni pārtvert iniciatīvu un pēc kāda laika radīt savu, bet nu jau valsts līmeņa kriptovalūtu.

Ko par to domā Latvijā?

Latvijā vēl nesen Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Valsts ieņēmumu dienests bitkoinu traktēja kā “līgumisku maksāšanas līdzekli”. Tātad principā par to var kļūt jebkas.

Taču pagājušajā rudenī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, un tā jaunajā redakcijā ir tādi termini kā “virtuālā valūta” un “persona, kura sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus”. Šī persona faktiski tiek pielīdzināta tām, kas sniedz kreditēšanas un citus finanšu pakalpojumus. Savukārt Ieņēmumu dienestam ir deleģēts uzraudzīt šīs personas kā personas, kuras veic finanšu darbības. Tomēr praktiski VID nostāju šajā jautājumā neapšaubāmi noteiks atbilde uz jautājumu: kas ir bitkoins – nauda vai tomēr prece?

“Bitkoins netiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli. Pastāv Eiropas Tiesas lēmums, kurā teikts, ka bitkoins nav prece. Un tajā pašā laikā bitkoins nav arī nauda. Līdzīgu viedokli pauž arī Eiropas centrālās bankas. (...) Vienīgais fakts, kas interesē VID, atklājas brīdī, kad bitkoini tiek pārvērsti par konkrētu naudu, un, ja parādās peļņa vai ienākumi, tad tie gan tiek aplikti ar nodokļiem,” skaidro VID Nodokļu pārvaldes E-komercijas nodaļas vadītājs Arnis Libenzons.

Minētā likuma jaunā redakcija stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā. Ja analizē likuma nostāju un VID pozīciju šajā jautājumā, tad var secināt:

“Virtuālā valūta” ir vien “vērtības digitālais atspoguļojums”. Vienkāršāk sakot – tā ir specifiska informācijas forma. Citiem vārdiem – bitkoins nav ne nauda, ne arī īpašums. Tāpat bitkoins nav uztverams kā likumīgs maksāšanas līdzeklis, tāpēc tas atšķiras gan no papīra, gan arī no elektroniskās naudas.

Tātad iegūt savā īpašumā bitkoinus var pilnīgi likumīgi. Tomēr – tā kā tā ir vien specifiska informācijas forma, paši par sevi tie nekur nav jādeklarē un saistībā ar tiem nav jāveic nekādi nodokļu maksājumi, piemēram, īpašuma nodoklis. Nepieciešamība deklarēt un maksāt nodokļus rodas tikai brīdī, kad šī informācija tiek konvertēta jebkurā naudas formā, precē vai citā īpašumā.

Secinājums – ar nodokļiem tiek aplikti nevis paši bitkoini, bet tādi šīs kriptovalūtas darījumi, kuru rezultātā rodas likumiski maksāšanas līdzekļi, preces vai pakalpojumi un veidojas peļņa.