Ir svarīgi kalpot katram klientam, nevis piedāvāt standartizētus risinājumus
2020. gada 03. jūnijs
Investīcijas akcijās ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā likt savai naudai augt. Kas pirms ieguldīšanas jāzina iesācējiem un kas jāņem vērā jau pieredzējušiem investoriem? Kā finanšu tirgu ietekmējusi COVID-19 krīze un kuras ir perspektīvākās nozares ieguldīšanai? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild BlueOrange Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.
Kāpēc šobrīd, neskatoties uz vispārējo situāciju, kad daudziem ienākumi strauji sarūk, tik un tā ir svarīgi runāt par investīciju tēmu?
Katra diena ir diena, kad ir vērts plānot nākotni un savu finansiālo neatkarību. Ja rūpējies par savu un savas ģimenes finansiālo nākotni, šis ir īstais brīdis kaut ko darīt lietas labā. Arī tagad, kad tirgus situācija ir mainīga, ir daudz iespēju veiksmīgi investēt vai pat tikai sākt par to domāt un mācīties. Investīcijas ir joma, kurā pieejami neskaitāmi interneta resursi, kur šīs lietas mācīties. Viss, kas vajadzīgs, - ir paša apņemšanās un zinātkāre.
Kā šeit var palīdzēt investīciju speciālists?
Katrai investīcijai ir trīs pamati: 1) ienesīgums vai prognozētais ienesīgums, 2) likviditāte, proti, cik viegli ir šīs akcijas pirkt un pārdot, 3) drošība jeb varbūtība, ka varēsi atgūt savu naudu. Mūsu loma kā investīciju pārvaldītājiem un investīciju konsultantiem ir klientiem palīdzēt atrast pareizo līdzsvaru starp šiem trīs elementiem.
Taču mēs neaprobežojamies ar to vien. Mūsu uzdevums ir arī palīdzēt klientiem integrēt savu investīciju portfeli ar viņu biznesu, dzīvesstilu un karjeru. Daudzi mūsu klienti ir sportisti, kuri apzinās, ka viņu karjera ilgs līdz noteiktam vecumam, un pēc tam būtu prātīgi spēt dzīvot no uzkrājumiem.
Jūs varat lepoties ar diezgan plašu pieredzi investīciju lomā un finanšu tirgos, lūdzu pastāstiet par to!
Esmu dzimis un audzis Kanādā, un augstāko izglītību ieguvu vienā no Kanādas labākajām skolām - Kvīnsas universitātē. Mana izglītība ir ļoti interesanta un atšķirīga, jo studēju ekonomiku un literatūru. Šī izvēle mani atšķir no citiem šajā nozarē strādājošajiem. Man savulaik bija iespēja noklausīties ietekmīgās Bank of Montreal priekšsēdētāja Matthew W. Barret lekciju. Viņš teica tā: jebkuram cilvēkam dienas, divu laikā var iemācīt izlasīt/izprast finanšu analīzi, bet ir neiespējami kādam iemācīt, kāpēc kāda lieta ir aizraujoša, kāpēc ticam kādam stāstam un kā šie stāsti veido mūsu pasauli.
Kā jūs ieinteresēja akciju tirgus un investīcijas?
Vasarās studiju gados strādāju dažādās brokeru firmās, un tas man ir devis milzīgu pieredzi. Tas bija tajos laikos, kad piedzīvojām dot-com bumu, un akciju cenu svārstības pieaugums bija neticamas. Vēl tagad atceros dienu, kad nolēmu iepriekšējā mēnešu algu ieguldīt vienā akcijā un tajā pašā dienā nopelnīju 1000 dolārus. Tad arī tā lieta “iedzēla”, un es turpināju šajā jomā darboties.
Beidzot universitāti, kļuvu par akciju tirgotāju nelielā investīciju fondā. Mēs pirkām un pārdevām akcijas milzīgos apmēros. Lai gan bijām mazi, cilvēkiem patika ar mums sadarboties. Mēs sastrādājāmies ar visiem lielajiem brokeriem Goldman Sachs, Merrill Lynch un Kanādas lielākajām brokeru firmām. Kad pērc un pārdod akcijas apmēros, kas mērāmi simtos tūkstošos vai pat miljonos, plānošana, sazvanīšanās ar citiem brokeriem – tas ir ļoti aizraujošs darbs!
Kanādas biržā tie bija ziedu laiki, jo attīstījās Ķīna. Tika būvēts viss, ko vien varēja būvēt - jaunas ēkas, šosejas, dzelzceļi, tika attīstīta elektroinfrastruktūra. Kanādiešu investori šajā sektorā varēja lepoties ar ļoti labu pieredzi, un mēs visi tolaik ļoti labi nopelnījām. Mūsu firma izveidoja fondu, kurš ieguldīja dabas resursu kompānijās, un to ienesīgums jau pirmajā gadā bija pāri 100%. Kad ieguvu finansiālo neatkarību, nolēmu pārcelties uz Latviju, un pirms aptuveni sešiem gadiem pievienojos BlueOrange komandai.
Katram investīciju speciālistam ir sava stratēģija… Ar ko jūsējā atšķiras no citiem?
Strādājot BlueOrange, ļoti novērtēju neatkarību pieņemt lēmumus, kas kalpo mūsu klientiem. Mēs atšķiramies ar to, ka esam patstāvīgi, neatkarīgi, un mums katrs klients ir indivīds. Aktīvu pārvaldītājiem Latvijā galvenais peļņas avots ir lielu pensiju fondu pārvaldīšana. Savukārt, ja tev kontā ir zināma naudas summa, tev lielākoties tiek piedāvāts standartizēts produkts - depozīts, bankas obligācija vai aktīvu pārvaldīšana. Mums pensiju fondu nav, un mūsu galvenais darbs ir rūpīgi kalpot katram klientam, nevis piedāvāt standartizētus risinājumus.
Iemeslu, kāpēc tas ir tik svarīgi, var redzēt, aplūkojot dažādu aktīvu sniegumu ilgākā laika posmā. Ir akcijas, obligācijas, valsts kases parādzīmes un inflācija. Kad ieguldi naudu vienā akcijā, tu pērc daļu no biznesa. Ja šis bizness ir veiksmīgs, tu šajā veiksmē piedalies. Turpretī obligācijas ir parādu papīri, kas apliecina, ka kāds no tevis aizņēmies naudu. Līdz ar to, ja skatāmies uz mūsu klientu labklājību ilgtermiņā, mēs mēģinām atrast labākās kompānijas, kam ir lielākā iespēja augt ilgtermiņā.
Kā atrast šos veiksmīgos uzņēmumus, kuros ieguldīt?
Ir lieta, ko daudzi klienti nezina – lielā peļņas atšķirība starp ieguldījumiem akcijās un obligācijās rodas tikai 4% uzņēmumu, kas kotējās biržā. Kad biju Kanādā, iemesls, kāpēc mūsu fonds izauga par 100% vienā gadā, bija tas, ka mums bija akcijas, kuru cena izauga 5-10 reizes. Mūsu laikos ko tādu sasniegt var start-up un uzņēmumi ar inovatīvām idejām. Viens no šādiem piemēriem ir e-komercijas kompānija Shopify vai neticamais Printful stāsts, kuri šogad sasniedza 100 miljonu apgrozījumu. Tas ir neticami! Kaut Printful vēl nav publiska kompānija, ceru, ka viņi būs, jo es labprāt pirktu viņu akcijas. Kopš klientu interesēs sākām pirkt Shopify akcijas, uzņēmums izauga vairāk nekā 10 reizes. Šie uzņēmumi atrodas publiskos tirgos, un tos var atrast. Ja zini, uz ko skatīties, tu vari atrast kompānijas, kas izaug krietni vairāk nekā tikai tirgus un krietni vairāk nekā obligācijas. Sevišķi, ņemot vērā, ka Eiropā valsts obligācijām ir negatīvs ienesīgums.
Akciju cenas var gan kāpt, gan krist…
Jā, un šādos brīžos svarīgi saglabāt skaidru prātu! Nevienai krīzei nevar sagatavoties, bet jābūt gatavam izturēt tās radīto spiedienu un raudzīties nākotnē. Nevar, ieraugot akciju kritumu, ļauties panikai, un tās ar steigu pārdot. Finanšu tirgi pēdējā laikā bijuši diezgan svārstīgi. Covid-19 krīzei sākoties, neviens nezināja, kas būs tālāk, kad bizness atkal sāks strādāt un kad atsāksies ražošana. Kritums bija milzīgs! Taču tas viss mums kārtējo reizi atgādina, ka tirgus skatās uz priekšu nākotnē. Tu nevari būt veiksmīgs investors, ja esi pesimists un redzi tikai to, kas acu priekšā. Ir jāspēj saskatīt gan nākotnes perspektīvas, gan iespējas.
Krīzes periodos ir iespēja nopirkt kaut ko kvalitatīvu, kas varbūt agrāk pēc mūsu novērojumiem bija mazliet par dārgu. Piemēram, mēs izmantojam kritumu, lai pirktu tādu kompāniju akcijas, kas, mūsuprāt, būs perspektīvas un ienesīgas vismaz nākamos 10 gadus. Maksājumu platformas VISA akcijas šajā laikā varēja pirkt pat ar 30% atlaidi – un ir skaidrs, ka skaidras naudas loma mazinās, un cilvēki kartes un elektroniskos norēķinus lietos arvien vairāk. Varbūt šis nav vēl pats zemākais punkts, bet es jau tagad skaidri zinu, ka pēc pieciem gadiem vai ātrāk uz šīm akcijām būsim klientiem labi nopelnījuši.
Varbūt šis ir īstais brīdis ieguldīt taustāmās vērtībās?
Līdz ar centrālo banku plāniem glābt dažādu valstu ekonomiku, naudas drukāšana, likviditāte, kas ieies sistēmā, bilances, kas aug – mēs nezinām, kādas sekas tas atstās, bet situācija visticamāk virzīsies uz inflāciju. Mums ilgu laiku nav bijusi inflācija, tādēļ esam par to aizmirsuši, bet Eiropas Centrālā Banka un ASV Federālā rezerve kopš 2008.gada vasaras ir palielinājušas savas bilances par vairāk nekā 9,2 triljoniem ASV dolāru. 9,2 triljoni ir vairāk nekā pašreizējā vērtība no visa zelta, kas kādreiz pasaules vēsturē izrakts. Šis ir brīdis, kas varētu pamodināt dažus zelta investorus, kas gaida savu laiku, kad reizi pa 20 gadiem viņiem ir taisnība, un zelts tiešām ir laba investīcija.
Kā rāda vēsture, kad zelta cena sāk augt, tad tai ir tendence augt ievērojami. Taču nopietniem investoriem šobrīd vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai zeltam, bet arī zelta kompānijām.
Cik perspektīvas ir investīcijas zaļās enerģijas un infrastruktūru projektos?
Domāju, ka Covid-19 krīzei ir potenciāls paātrināt šīs jomas attīstību. Ir skaidrs, ka monetārā politika Eiropā īsti nestrādā, un ir nepieciešama fiskālā kustība. Valstīm to apzinoties, var prognozēt lielus ieguldījumus fiziskā infrastruktūrā, tai skaitā, zaļajā enerģētikā.Mēs šim brīdim nopietni gatavojamies, un mūsu portfelī ir ne tikai kompānijas, kas ražo šajā jomā nepieciešamās preces, bet arī uzņēmumi, kas rok šīs infrastruktūras radīšanai nepieciešamos metālus. Šīs akcijas pagaidām tiek tirgotas par neticami mazu naudu, un tām ir liels potenciāls.
Ietekmīgā akciju tirgus S&P 500 indeksā ir tikai viena kompānija, kas nodarbojas ar vara rakšanu - Freeport-McMoRan, un veido 0,05 % no šī indeksa. Vienīgā šajā indeksā esošā zelta rakšanas kompānija ir Newmont Mining, un arī tās īpatsvars indeksā ir 0,2%. Analizējot šo nozaru vēsturiskās svārstības un nākotnes perspektīvas, ir skaidrs, ka šie ir sektori ar milzīgu potenciālo ienesīgumu. Daudzi investori šīm lietām nepievērš uzmanību. Ja Eiropas valstis sāks atbalstīt zaļās enerģijas infrastruktūras projektus, nevienu neinteresēs, cik daudz maksās varš – tas varēs pat trīskāršoties cenā, bet to tik un tā pirks.
Kura, jūsuprāt, ir joma ar turpmākajos 10 gados lielāko izaugsmes potenciālu?
Ja es aizmigtu un pamostos pēc 10 gadiem, es vēlētos savu naudu ieguldīt kādā biotehnoloģiju fondā. Biotehnoloģija ir ļoti komplicēta un grūta nozare, tāpēc ir grūti izvēlēties konkrētas kompānijas, kurās investēt. To labi var redzēt arī tagad, Covid-19 pandēmijas laikā, ka šajā jomā eksistē milzums šķēršļu, ir nopietnas pārbaudes un uzraudzība, un jaunu medikamentu izstrāde ir ļoti ilgs un dārgs process.
Gluži kā savulaik dzelzceļš ASV, kas pavēra ceļu eksporta un visas valsts attīstībai, vai telekomunikāciju uzņēmumu bums 2000.gados, biomedicīna un efektīvu personalizētu medikamentu izstrāde noteikti varētu būt tā joma, kas piedzīvos lielāko uzplaukumu nākamajos 10-20 gados. Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka šī nozare ir ļoti nozīmīga un tajā vēl nav bijis pietiekami ieguldījumu.
Vai cilvēki Latvijā ir gatavi investēt? Un kas to darīt kavē?