Andrejs Kočetkovs

BluOr Bank Investīciju klientu pārvaldes vadītājs

Strauji augošā inflācija un nestabilā politiskā situācija ikvienam, kurš izveidojis lielākus vai mazākus finanšu uzkrājumus, šobrīd liek jautāt – kur ieguldīt, lai nauda nezaudē vērtību. Tradicionālo ieguldīšanas instrumentu - akciju, obligāciju, ieguldījumu fondu, banku depozītu u.c., ienesīgums rūk. Kāda ir situācija un vai ir iespējams ne tikai saglabāt naudas vērtību, bet arī pelnīt?

Jaunākās globālās prognozes par ekonomiskās izaugsmes iespējamo kritumu un inflācijas kāpumu šodien uz ieguldīšanas iespējām liek raudzīties ar īpašu piesardzību. Pasaules Banka nesen pasaules ekonomikas izaugsmi samazinājusi no 4,1% līdz 3,2%. Arī Starptautiskais valūtas fonds (SVF) šogad un nākamgad ekonomikai pasaulē paredz vien 3,6% kāpumu. Savukārt Eirozonā vidējā inflācija, pēc SVF prognozēm, šogad sasniegs 5,3%, bet Latvijai tā tiek prognozēta nepieredzēti augsta - 10% apmērā, kamēr ekonomiskā izaugsme – 1% apmērā.

Šie cipari nozīmē vienu – neko nedarot, gada laikā ikviens naudas uzkrājums Latvijā zaudēs 10% vai, pie sliktāka ekonomikas attīstības scenārija, pat vairāk no vērtības.

Cerot uz ES valstu valdību un Eiropas Centrālās bankas aktīvu rīcību inflācijas ierobežošanā, jāapzinās, ka, visticamāk, tā vēl kādu laiku kāpumu turpinās.

Zelts, nekustamais īpašums vai akcijas?

Atbildot uz bieži uzdoto jautājumu – vai šobrīd ir vērts investēt zeltā, kas ir mūžsens un tradicionāls naudas vērtības glābšanas riņķis finanšu krīzēs, nāksies apbēdināt. Zelta cenas šobrīd ir salīdzinoši augstas, īstais brīdis tā iegādei peļņas nolūkos ir pagātnē. Jāatceras, ka, nopērkot unci zelta un cerot, ka inflācija turpināsies, arī pēc 10-20 gadiem investora rīcībā būs tikai šī viena unce zelta. Šis dārgmetāls neģenerē ienākumus, bet ļauj saglabāt naudas vērtību, nosedzot inflāciju vai nedaudz vairāk.

Arī bieži piesauktās investīcijas nekustamajā īpašumā ir joma, kur atdeve jāvērtē piesardzīgi. Nekustamais īpašums nav lēts, tā apsaimniekošana, uzturēšana prasa lielus laika un naudas resursus. Paredzamais ienesīgums ir 2-8%, turklāt, jo dārgāks īpašums, jo peļņa mazāka. Apsaimniekot pašam nozīmē pilna laika darbu, bet, algojot pārvaldnieku, tiks apēsta lielākā daļa peļņas.

Arī viens no zināmākajiem peļņas instrumentiem – akciju tirgi, pēdējos mēnešos Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ piedzīvojuši galēju nestabilitāti un svārstības. Ja vēsturiskais ienesīgums, piemēram, USD bija 7-8%, tagad kopumā valda lejupejoša tendence. Piemēram, labi zināmais ASV plašā tirgus indekss S&P 500, kas ir lielāko kompāniju indekss, šogad līdz aprīļa beigām kritās par 7,8%. Eiropā kritums bijis vēl lielāks, piemēram, Vācijas akciju tirgus indekss DAX kritās par 8,7%. Tas apliecina, ka ieguldījumi kapitāla tirgos ir gana sarežģīti un jābūt jomas profesionālim, lai tos izprastu un rastu iespēju nopelnīt.

Cita zināma, drošāka, bet līdz ar to mazāk pelnoša iespēja ir ieguldīt fiksēta ienesīguma instrumentos - obligācijās. Ņemot vērā, ka ilgu laiku ES valstīs centrālo banku noteiktās procentu likmes bijušas rekordzemas vai pat ar mīnuss zīmi, arī šis ieguldījumu veids pēdējos gados pamatā piedzīvojis lejupslīdi un neļauj efektīvi cīnīties ar strauji augošo inflāciju.

Subordinētās obligācijas - jauna iespēja tirgū

Viens no Latvijas tirgū salīdzinoši mazāk izmantotiem ieguldījumu instrumentiem ir subordinētās obligācijas, kas ļauj gūt līdz pat 5-7% ienesīgumu uz 7-10 gadu termiņu. Potenciālie šī instrumenta investori ir ne tikai bankas, investīciju fondi, apdrošināšanas kompānijas, bet arī privātie investori, kam ir pieredze un, visticamāk, jau izveidots investīciju portfelis.

Subordinēto obligāciju iegādi piedāvā visas lielākās Eiropas bankas, kamēr Latvijā vien dažas bankas, turklāt biežāk pašmāju bankām šāds piedāvājums nav publisks. Tā, Latvijā pērn publisko obligāciju piedāvājumu organizēja banka Citadele, tagad arī BluOr Bank ir to nedaudzo banku vidū, kas domā par obligāciju piedāvājumu klientiem, un no 16. līdz 27. maijam emitē subordinētās obligācijas publiskajā piedāvājumā. Tās ir paredzēts kotēt NASDAQ Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. Uzreiz pēc tirdzniecības uzsākšanas Nasdaq Riga subordinētas obligācijas varēs brīvi pirkt un pārdot regulētājā tirgū.

Subordinēto obligāciju emisijas rezultātā gūtie ieņēmumi parasti tiek izmantoti bankas kapitāla palielināšanai, kas ļauj sekmīgāk attīstīt bankas pakalpojumus – vecināt kreditēšanu, piesaistīt depozītus un stiprināt pozīcijas tirgū, sekmējot valsts tautsaimniecības izaugsmi un stiprinot vietējos uzņēmumus.

Jāatgādina, ka Latvijā banku sistēmai joprojām tiek pārmesta ieilgusī vājā kreditēšana, kas neveicina tautsaimniecības izaugsmi. Bankām joprojām ir salīdzinoši daudz brīva kapitāla, līdz ar to nav bijusi nepieciešamība piesaistīt līdzekļus ar subordinēto obligāciju starpniecību, kas ir salīdzinoši dārgs instruments. Citādi ir bankām, kuras Latvijas tirgū īsteno agresīvāku kreditēšanas politiku, kam naudas resursu piesaiste ir izaugsmes priekšnosacījums.

Banku darbības caurspīdīgums kā nozīmīgs faktors

Jāpatur prātā, ka zemo likmju ēra un lētās naudas pieejamība Eiropā un Latvijā tuvojas beigām. Banku pakalpojumi, arī kredīti, kļūs dārgāki un saasināsies banku konkurence par uzņēmumu kreditēšanu. Bankas, kas būs piesaistījušas finansējumu, tostarp ar subordinēto obligāciju starpniecību, spēs piedāvāt kredītus par zemākām likmēm un būs ieguvējas konkurences cīņā. Savukārt subordinēto obligāciju pircēji var rēķināties, ka, ieguldot naudu, iegūs augstu fiksētu ienesīgumu, kas pārsniegs tuvāko gadu laikā sagaidāmo inflāciju, kas tiek prognozēta 3-4% apmērā. Ja runā par riskiem un salīdzina ieguldījumu veidus, ir jāpiebilst, ka depozīts ir investīcija ar zemāku risku, taču ieguldījums subordinētajās obligācijās nes ievērojami augstākus ienākumus.

Attiecībā uz jaunā ieguldījuma drošību, jāuzsver, ka bankas Eiropā un arī Latvijā ir viens no visvairāk, stingrāk uzraudzītajiem biznesiem, kam jāatbilst ļoti stingrām ECB un pašmāju centrālās bankas un finanšu uzraugu prasībām. Regulējums, kas attiecas uz kapitāla pietiekamības aprēķinu un prasībām Eiropā, ir kļuvis stingrāks, pieaugusi regulācija ne tikai attiecībā uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības. Papildu uzticamību sniedz arī tas, ka subordinētās obligācijas tiek emitētas Nasdaq Baltic biržā – lai šo soli spertu un nodrošinātu obligāciju publisko laidienu, no bankas puses jāizpilda ļoti daudz prasību, kas ir pa spēkam ir tikai stabilām finanšu institūcijām. Iegādājoties subordinētās obligācijas, klients iegūst brīvību - ar naudu strādā emitents, kurš sniedz regulāras detalizētas atskaites par naudas atdevi, bet pati obligāciju emisija ir maksimāli caurspīdīgs un pārskatāms process.

Sagatavots pēc delfi.lv materiāliem