Ilgtspēja un ESG – uzņēmumiem ne tikai pienākums, bet vērtīga iespēja
2024. gada 02. aprīlis
Līdz ar jaunām Eiropas Savienības prasībām, pēdējos gados uzņēmēju ikdienā ienākuši termini “ilgtspēja” un “ESG” jeb vide, sociālais aspekts un pārvaldība. Uzņēmumiem tas nozīmē zināmus pienākumus, tostarp, izvērtēt savu ietekmi uz vidi un to mērķtiecīgi mazināt, kā arī plānot sava biznesa attīstību ilgtspējīgi. Daļa uzņēmumu šajā virzienā jau aktīvi strādā, taču tiem, kas par jauno kārtību vēl tikai lauza galvu, būtu vērtīgi uz to paskatīties nevis kā mokošu pienākumu, bet uzņēmuma attīstības iespēju, aicina Lielās Talkas ģenerālsponsora BluOr Bank valdes locekle un ilgtspējas vadītāja Inga Preimane.
Jaunā kārtība iemieso daudzus jau ierastos uzņēmuma labas un gudras pārvaldības principus: ja ietekmes uz vidi mērīšana un mērķtiecīga mazināšana var prasīt specifiskas zināšanas un ilgāku laiku, tad citi jauno prasību aspekti ir jau pazīstami – rūpes par saviem darbiniekiem, viņu labbūtību, izglītošanu, kā arī atbildīgas biznesa pārvaldības un ētikas ievērošana.
“Patiesībā šī ir reāla iespēja katram uzņēmumam izveidot labvēlīgu vidi savai darbībai, piesaistīt un saglabāt talantīgus darbiniekus, uzlabot viņu labklājību, kā arī ilgtermiņā optimizēt izmaksas un samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. To var darīt ļoti daudz un dažādos veidos, tostarp videi draudzīgāk plānojot biroja ikdienu un īstenojot citas iniciatīvas, kas saskan ar uzņēmuma darbības veidu un būtību. Piemēram, mūsu uzņēmumā viena no šādām iniciatīvām ir arī atbalsts Lielās Talkas organizēšanai un norisei,” skaidro I. Preimane.
Kā ilgtspējas jautājumus iedzīvināt uzņēmuma ikdienā?
BluOr Bank savu ilgtspējas politiku veido divos līmeņos – kā uzņēmums un kā “zaļo kredītu” finansētājs, skaidro Inga Preimane. Citus uzņēmumus par ilgtspējas jautājumiem banka mudina domāt caur savu kreditēšanas politiku, jo piedāvā labākus kreditēšanas noteikumus kredītiem, kas vērsti uz ilgtspēju. Savukārt kā uzņēmums pati banka meklē veidus, kā mazināt pašiem savu ietekmi uz vidi, rūpēties par saviem darbiniekiem un dot ieguldījumu sabiedrībai.
Banka ir ķērusies pie dažādām iniciatīvām, lai veicinātu ilgtspēju un ESG standartu iedzīvināšanu arī sava uzņēmuma vidē. Piemēram, viena no tām ir kopīga dzērienu depozīta iepakojumu savākšana un nodošana pārstrādei. Iegūtos līdzekļus banka pārvērš pārtikas grozos ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām, tādējādi vienlaikus veicinot gan vides aizsardzību, gan sociālo atbildību. Iniciatīva guvusi lielu atsaucību arī no bankas darbinieku puses, kuri depozīta iepakojumus bankā nereti nogādā arī no savām mājām.
Lai dotu savu ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā, uzņēmums 2017.gadā labiekārtojis atpūtas vietu Lucavsalā – iepriekš nolaistā teritorija tagad ir sakārtota, tur uzstādīti atpūtas soliņi, pavasaros zied sakuras un vasarās priecē koku un krūmu daudzveidība. Pie tam BluOr Bank rūpējas, lai šis nebūtu tikai vienreizējs ieguldījums: uzņēmums šo vietu ik gadu turpina labiekārtot un uzturēt. Lucavsalas atpūtas teritorijas labiekārtošana 2017.gadā tika atzīta par ilgtspējīgāko projektu Latvijā un saņēma arī biedrības “Building Design and Construction Council” (BDCC) ilgtspējas balvu.
Uzņēmums arī pilnībā atteicies no vienreiz lietojamiem traukiem ne tikai biroja ikdienā, bet arī darbinieku saliedēšanas pasākumos dabā. Vienreizlietojamās plastmasas izmantošanu banka cenšas mazināt arī citos veidos, piemēram, darbiniekiem nodrošinot gāzēta vai negāzēta ūdens uzpildi daudzkārt lietojamās pudelēs. Ņemot vērā, ka bankā ir vairāk nekā 200 darbinieki, arī šādiem nelieliem soļiem un iniciatīvām ir liela nozīme, uzskata Inga Preimane.
“Videi draudzīgu iniciatīvu ir daudz! Svarīgākais ir šos mērķus un principus paturēt prātā ikdienas darbā un plānošanā. Piemēram, reprezentatīvo un reklāmas materiālu izgatavošana no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, drukātu materiālu mazāks patēriņš tā vietā dodot priekšroku informācijas apritei digitālā formātā, makulatūras kopīga vākšana un nogādāšana “Ulubelē”, kur tā tiek nodota pārstrādei, tādējādi patversmei saņemot arī nelielu finansiālu atbalstu. Tas vienkārši nozīmē paskatīties uz savu biroja ikdienu no cita skatupunkta un meklēt veidus, kā taupīt resursus vai dalīties ar citiem, kam tie var būt noderīgi,” skaidro I. Preimane.