Atbilstība normatīvo aktu prasībām

- KID Commodity

- KID Crypto

- KID FX

- KID Indices

- KID Metals

- KID Shares

- KID FX Forward

- KID FX Swap

Nākotnes līgumi un opcijas

ICE Futures Europe KIDs

ICE Futures U.S. KIDs

Key Information Documents (KIDs)

PRIIPs Futures Products

Key Information Documents for retail investors under PRIIPs

LME Key Information Document Futures Contracts

Ja Jums rodas jebkādi ierosinājumi vai sūdzības par klientu apkalpošanu vai kādu no BluOr Bank pakalpojumiem, mēs vienmēr esam gatavi izskatīt katru gadījumu atsevišķi, sniegt skaidrojumus un risināt problēmas.

Sūdzību vai pretenziju, turpmāk – Sūdzība, Jūs varat iesniegt latviešu, angļu vai krievu valodā, nosūtot to:

• pa e-pastu: info@bluorbank.lv (parakstot ar drošu elektronisko parakstu);

• pa pastu – Smilšu iela 6, Rīga, LV-1050 vai personīgi iesniedzot bankas Klientu apkalpošanas centrā – Jēkaba ielā 2, Rīgā;

• Internetbankā: https://ib.bluorbank.lv.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Banka neizskata anonīmas Sūdzības.

Ja Sūdzība ir par konkrētām darījuma attiecībām, tad, izskatot Sūdzību, Banka veic iesniegušās personas identifikāciju.

Informācija, kas jānorāda Sūdzībā:

- ziņas par iesniedzēju:

     • fiziskām personām - vārds, uzvārds un personas kods/dzimšanas datums,

     • juridiskām personām - nosaukums un reģistrācijas numurs, pārstāvja amats un vārds, uzvārds, pārstāvības pamats;

- datums un sastādīšanas vieta;

- iesniedzēja adrese;

- apstākļi un dokuments, kas pamato Sūdzību;

- iesniedzēja adrese: fiziskām personām – deklarētās un/vai faktiskās dzīvesvietas adrese, juridiskām personām – juridiskā vai faktiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese.

Banka izskatīs jūsu Sūdzību un sniegs jums atbildi 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas, ja esiet uzskatāms par patērētāju saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, un 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā no tās saņemšanas dienas, ja neesiet uzskatāms par patērētāju. Ja Sūdzības izskatīšanai un atbildes sniegšanai objektīvu apstākļu dēļ būs nepieciešams ilgāks laiks, Jūs par to tiksiet informēts attiecīgi 15 (piecpadsmit) darba dienu vai 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā no jūsu Sūdzības saņemšanas dienas. Sūdzībām par personas datu apstrādi Banka sniedz atbildi nekavējoties – bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk, kā mēneša laikā no Sūdzības saņemšanas.

Gadījumā, ja BluOr Bank sniegtā atbilde Jūs neapmierina, informējam, ka Jums ir tiesības iesniegt sūdzību šādās neatkarīgās ārpustiesas strīdu risināšanas vai uzraudzības iestādēs:

Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombudā

ja Sūdzība ietilpst ombuda kompetencē saskaņā ar ombuda reglamentu. Ar detalizētāku informāciju par ombudu, kā arī sūdzību izskatīšanas kārtību var iepazīties Finanšu nozares asociācijas interneta vietnē: https://www.financelatvia.eu/ombuds/

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā

par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, ja saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu Jūs esat uzskatāms par patērētāju. Detalizēta informācija par Patērētāju tiesību aizsardzības centru un sūdzību iesniegšanas kārtību ir pieejama Patērētāju tiesību aizsardzības centra interneta vietnē: http://www.ptac.gov.lv/

Latvijas Bankā

kuras kompetencē ir tādu sūdzību izskatīšana, ko iesniedz maksājumu pakalpojumu izmantotāji par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasību neievērošanu, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ja tā radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu minēto pakalpojumu izmantotāju grupas interesēm (kolektīvajām interesēm). Detalizēta informācija par Latvijas Banku un sūdzību iesniegšanas kārtību ir pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē: https://www.bank.lv/

Datu valsts inspekcijā vai attiecīgās valsts uzraudzības iestādē

par personas datu apstrādi neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Detalizēta informācija par Datu valsts inspekciju un sūdzību iesniegšanas kārtību ir pieejama Datu valsts inspekcijas vietnē: https://www.dvi.gov.lv/lv , vai tajā Eiropas Savienības dalībvalsts uzraudzības iestādē, kurā ir Jūsu pastāvīgā dzīvesvieta, darbavieta vai iespējamā pārkāpuma izdarīšanas vieta. Informācija par citām uzraudzības iestādēm pieejama šeit.

Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Līdz ar to, civiltiesiskos strīdus vai prasības, kas izriet no BluOr Bank un klientu savstarpējām darījumu attiecībām, to pārkāpšanas, izbeigšanas, likumības, spēkā esamības vai iztulkošanas u. tml., Jūs varat iesniegt izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā. Ja starp Jums un Banku noslēgtais līgums to paredz, tad prasību var iesniegt arī Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā saskaņā ar šķīrējtiesas statūtiem, reglamentu un nolikumu. Detalizētāka informācija par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesu un strīdu izskatīšanas kārtību ir pieejama Latvijas Komercbanku asociācijas Šķīrējtiesas interneta vietnē: http://www.fstiesa.lv/lv/skirejtiesa/ 

Banka apzinās ieguldījumu lēmumu negatīvās ietekmes uz ilgtspējas faktoriem būtiskumu, tāpēc apņemas savos iekšējos procesos un dokumentos, kas saistītas ar ieguldījumu lēmumu pieņemšanu, integrēt vides, sociālajā vai korporatīvās pārvaldības (Environmental, Social, Governance — ESG) faktorus un izstrādāt to risku novērtēšanas metodikas. Tomēr šobrīd negatīvā ietekme uz ilgtspējas faktoriem netiek ņemta vērā kā galvenais ieguldījumu lēmumu noteicošais faktors, kā paredzēts Regulā (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (turpmāk – Regula), jo joprojām trūkst kvalitatīvu, sistemātisku datu par ESG jautājumiem. Turklāt ES normatīvie akti, kas regulē ilgtspējīgu darbību ieviešanu joprojām ir ieviešanas fāzē, kas neļauj pilnībā iekļaut būtisku nelabvēlīgo ietekmi mūsu ieguldījumu lēmumos.

Banka plāno pārskatīt šo lēmumu, kad pilnībā savos iekšējos procesos būs ieviesusi kārtību attiecībā uz datu pieejamību un apkopošanu, lai vērtētu negatīvās ietekmes rādītājus ieguldījumu lēmumos. Ievērojot Regulā noteikto, Banka publicēs paziņojumu, ja tiks pieņemts lēmums par negatīvās ietekmes ieguldījumu pakalpojumos uz ilgtspējas faktoriem ņemšanu vērā.

OECD CRS

OECD CRS (Globālais ziņošanas standarts) paredz nodokļu administrācijām visā pasaulē saņemt informāciju no finanšu iestādēm un automātiski reizi gadā apmainīties ar šo informāciju par attiecīgo valstu nodokļu maksātājiem.
Latvija kopā ar 53 citām valstīm ir pievienojusies agrīno OECD CRS ieviesēju grupai, un Latvijā ir stājušies spēkā nepieciešamie normatīvie akti, lai varētu īstenot informācijas apmaiņu – grozījumi likumā ”Par nodokļiem un nodevām”, grozījumi “Kredītiestāžu likumā”, kā arī Ministru kabineta noteikumi, tādēļ pirmajai automātiskajai informācijas apmaiņai jānotiek 2017. gada septembra beigās par 2016.gadu. Jaunās prasības no 2016. gada 1. janvāra paredz Latvijas Republikas finanšu institūcijām identificēt Klienta nodokļu rezidences valsti, nodokļu maksātāja numuru un katru gadu, sākot no 2017. gada, sniegt Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestam tiesību aktos noteikto informāciju par atbilstošo klientu kontiem.
Ar pievienojušos valstu aktuālo sarakstu ir iespējams iepazīties šeit: http://www.oecd.org/tax/transparency/AEOI-commitments.pdf.
Lai izpildītu OECD CRS, Banka var pieprasīt no klienta un/vai klienta beneficiāriem informāciju vai dokumentus, kas apliecina klienta un/vai klienta beneficiāru nodokļu rezidenci (sk. sadaļu Nodokļu rezidence), bet, ja klients ir juridiska persona – arī klienta klasifikāciju saskaņā ar OECD CRS (sk. sadaļu “Klienta klasifikācija saskaņā ar OECD CRS”), kā arī klienta un/vai klienta beneficiāru nodokļu maksātāja numuru/-s rezidences valstīs.

Nodokļu rezidence

Ņemot vērā to, ka OECD CRS neparedz nodokļu rezidences definīciju, nosakot savu nodokļu rezidenci klientam un/vai klienta beneficiāriem ir jāvadās no savas rezidences valsts likumiem nodokļu jomā.
Parasti persona tiek uzskatīta par nodokļu rezidentu tajā valstī, kurā:
1. saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem šī persona ir pakļauta aplikšanai ar ienākuma nodokļiem;
2. pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu vai piederību valstij, ja tā ir fiziska persona;
3. pamatojoties uz rezidenci, vadības atrašanās vietu, dibināšanas vietu vai reģistrācijas vietu, ja tā ir juridiska persona;
4. jebkuru citu līdzvērtīgu kritēriju.
Jāņem vērā, ka katrā valstī ir izstrādāti savi noteikumi attiecībā uz nodokļu rezidences noteikšanu, ar kuriem var iepazīties OECD interneta vietnē: http://www.oecd.org/tax/automatic-exchange/crs-implementation-and-assistance/.
Atsevišķos gadījumos, piemēram, situācijā, kad pastāvīgā dzīvesvieta ir vairāk nekā vienā valstī, klients var tikt uzskatīts par nodokļu rezidentu vairākās valstīs vienlaicīgi.
Ja juridiska persona nav pakļauta aplikšanai ar ienākuma nodokļiem nevienā valstī, tā tiek atzīta par rezidentu tajā valstī, kurā ir tās faktiskā vadības atrašanas vieta (faktiskā vadības adrese).
Par faktisko vadības adresi tiek uzskatīta centrālā biroja adrese, kur parasti notiek uzņēmuma augstākās pārvaldes institūcijas (direktoru padomes, padomes, valdes) oficiālās sēdes vai sapulces, kurās izskata un/vai izlemj galvenos ar uzņēmuma pārvaldīšanu un pamatdarbību saistītus jautājumus. Lai noteiktu faktisko vadības adresi, ir jāizvērtē visi būtiski fakti un apstākļi.
NB! Sadaļā iekļautai informācijai ir vispārējs saturs un tajā ir ietverti biežāk sastopami kritēriji.

Kādām iestādēm ir pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID)?

Finanšu iestāde noskaidro ziņošanai pakļautos finanšu kontus un sniedz likumā paredzēto informāciju VID.
Finanšu iestāde ir turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība.
Turētājiestāde — jebkurš juridisks veidojums, kas tur finanšu aktīvus klientu uzdevumā, ja šāda darbība veido tā saimnieciskās darbības būtisku daļu. Uzskata, ka finanšu aktīvu turēšana klientu uzdevumā ir juridiska veidojuma saimnieciskās darbības būtiska daļa, ja juridiska veidojuma ieņēmumi saistībā ar finanšu aktīvu turēšanu un saistītajiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 procenti no juridiska veidojuma ieņēmumiem īsākajā no šādiem laikposmiem:
- triju gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda pārskata perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā tiek noteikts, vai juridiskais veidojums ir uzskatāms par turētājiestādi;
- juridiskā veidojuma pastāvēšanas laikposmā vai laikposmā, kurā juridiskajam veidojumam ir licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
Noguldījumu iestāde — jebkurš juridisks veidojums, kas piesaista noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus, veicot kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes vai līdzīgu saimniecisko darbību.
Ieguldījumu iestāde ir jebkurš juridisks veidojums:
1. kura saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar vienas vai vairāku šādu darbību vai darījumu veikšanu klienta vārdā vai uzdevumā:
- tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (piemēram, čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem), ārvalstu valūtu, valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem, pārvedamiem vērtspapīriem vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem;
- ieguldītāja individuālo vai ieguldītāju kopīgo finanšu aktīvu pārvaldīšana uz ieguldītāju pilnvarojuma pamata;
- citāda finanšu aktīvu vai naudas ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldīšana klienta vārdā vai uzdevumā;
2. kura ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja šo juridisko veidojumu pārvalda cits juridisks veidojums, kas ir noguldījumu iestāde, turētājiestāde, specializētā apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu iestāde, kas minēta šīs Ieguldījumu iestādes definīcijas 1. punktā (pasīvs nefinanšu juridisks veidojums).
Specializētā apdrošināšanas sabiedrība — apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība), kas noslēdz apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumu, vai kurai ir maksājuma saistības saskaņā ar šādiem līgumiem.

Klientu klasifikācija:
Fiziska persona
Juridisks veidojums
Juridisks veidojums – juridiskā persona vai līdzīgs nodibinājums, tajā skaitā kapitālsabiedrība, personālsabiedrība, biedrība, nodibinājums, trasts vai fonds.
Saistīts juridisks veidojums – juridisks veidojums, kas ir saistīts ar citu juridisku veidojumu vienā no šādiem veidiem:
- viens juridisks veidojums kontrolē citu juridisku veidojumu;
- abus juridiskos veidojumus kontrolē kopīgi viena un tā pati persona;
- abi juridiskie veidojumi ir Ieguldījumu iestādes definīcijas 2. punktā minētās ieguldījumu iestādes, kas tiek pārvaldītas kopīgi.
Minētā kontrole nozīmē tiešas vai pastarpinātas īpašumtiesības uz vismaz 50 procentiem no juridiska veidojuma balsstiesīgajām akcijām (ieguldījuma daļām) vai pamatkapitāla (kopējā ieguldījuma).
Nefinanšu juridisks veidojums – jebkurš juridisks veidojums, kas nav turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība.
Aktīvs nefinanšu juridisks veidojums — jebkurš nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1. mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā pārskata periodā ir pasīvie ieņēmumi un mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma turētiem aktīviem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā pārskata periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti pasīvo ieņēmumu veidošanai;
Pasīvie ieņēmumi – nefinanšu juridiska veidojuma kopējo ieņēmumu daļa, kuru veido:
1.) dividendes;
2.) procentu maksājumi un tiem pielīdzināmie maksājumi;
3.) īres, nomas un autoratlīdzības maksas (izņemot īres, nomas un autoratlīdzības maksas, kas gūtas organizācijas pamata komercdarbības ietvaros);
4.) ieņēmumi no anuitātes līgumiem;
5.) ieņēmumi, kas tiek gūti tādu finanšu aktīvu atsavināšanas darījumu rezultātā, kuri ģenerē 1.–4. punktā minētos ieņēmumus (izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera/dīlera pamatdarbības rezultātā);
6.) ieņēmumi, kas tiek gūti darījumos (ieskaitot nākotnes darījumus, darījumus ar opcijām un līdzīgus darījumus) ar finanšu aktīviem (izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera/dīlera pamatdarbības rezultātā);
7.) ieņēmumi no valūtas maiņas darījumiem (izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera/dīlera pamatdarbības rezultātā);
8.) mijmaiņas darījumu rezultāts (izņemot to, kas tiek gūts brokera/dīlera pamatdarbības rezultātā);
9.) summas, kas tiek gūtas no apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu;
10.) citi ieņēmumi, kas pēc savas ekonomiskās būtības ir pielīdzināmi 1.–9. punktā minētajiem ieņēmumiem.
2. nefinanšu juridiska veidojuma akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai nefinanšu juridisks veidojums ir tāda juridiska veidojuma saistīts juridisks veidojums, kura akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;
3. nefinanšu juridisks veidojums ir valdības iestāde, starptautiska organizācija, centrālā banka vai juridisks veidojums, kas pieder vienai no minētajām struktūrām;
4. nefinanšu juridiska veidojuma darbība ir saistīta ar viena vai vairāku tādu ar šo veidojumu saistītu uzņēmumu emitēto akciju turēšanu (pilnībā vai daļēji), kas veic tirdzniecību vai citu komercdarbību, kas nav finanšu iestādes darbība, kā arī finansēšanas un citu pakalpojumu sniegšanu šādiem saistītiem uzņēmumiem. Juridisku veidojumu nevar uzskatīt par aktīvu nefinanšu juridisku veidojumu, ja tas darbojas (vai sevi kā tādu deklarē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privātā kapitāla ieguldījumu fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic ieguldījumu darījumus, izmantojot aizņēmumā iegūtus līdzekļus, vai ieguldījumu instruments, kura nolūks ir iegādāties vai finansēt uzņēmumus un tādējādi iegūt līdzdalību šādos uzņēmumos, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;
5. nefinanšu juridisks veidojums vēl neveic un arī iepriekš nav veicis saimniecisko darbību, bet tas veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība, ar nosacījumu, ka nefinanšu juridisks veidojums neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš tā sākotnējās izveides datuma ir pagājuši vismaz 24 mēneši;
6. nefinanšu juridisks veidojums nav bijis finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas juridiska veidojuma aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;
7. nefinanšu juridisks veidojums galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar saistītiem juridiskiem veidojumiem, kas nav finanšu iestādes, vai šādu juridisku veidojumu uzdevumā un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus organizācijai, kura nav saistīts juridisks veidojums, ar nosacījumu, ka šādu saistītu juridisku veidojumu grupa galvenokārt ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;
8. nefinanšu juridisks veidojums atbilst visām šādām prasībām:
- tas ir izveidots un darbojas vienīgi mērķiem, kas saistīti ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai ar izglītību, vai arī ir izveidots un darbojas savā valstī vai citā rezidences valstī un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sabiedrības kopējās labklājības veicināšanai;
- tas ir atbrīvots no ienākuma nodokļa savā valstī vai citā nodokļu rezidences valstī;
- tam nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tā ienākumiem vai aktīviem;
- saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma iesaistītās valsts vai citas rezidences valsts piemērojamajiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem nefinanšu juridiska veidojuma ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu fiziskajai personai vai juridiskam veidojumam, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar nefinanšu juridiska veidojuma veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir nefinanšu juridiska veidojuma iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā;
- saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma reģistrācijas valsts (kas ir iesaistītā valsts) vai šī juridiskā veidojuma nodokļu rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem, šī nefinanšu juridiskā veidojuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā visi juridiska veidojuma aktīvi tiek nodoti valdības iestādei vai citam bezpeļņas juridiskam veidojumam.
Pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ir:
1. nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas neatbilst aktīvā nefinanšu juridiska veidojuma pazīmēm;
2. Ieguldījumu iestādes definīcijas 2. punktā minētā Ieguldījumu iestāde.

Persona, par kuru jāsniedz ziņojums
Jebkura iesaistītās valsts persona, kura nav:
- kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos regulētajos finanšu instrumentu tirgos, vai ar to saistīta kapitālsabiedrība;
- valdības institūcija;
- starptautiska organizācija;
- centrālā banka;
- finanšu iestāde.

Ziņošanai pakļauts konts
Finanšu konts, kura turētājs ir viena no šādām personām:
- viena vai vairākas personas, par kurām jāsniedz ziņojums;
- pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ar vienu vai vairākiem patiesajiem labuma guvējiem, kuri pēc šajā nodaļā paredzēto kontu pienācīgas pārbaudes procedūru izpildes ir atzīstami par personām, par kurām jāsniedz ziņojums.

Kontu klasifikācija atkarībā no konta atvēršanas laika
Iepriekš pastāvējis konts (gan fiziskām personām, gan juridiskiem veidojumiem) – konts, kas tika atvērts pirms 2015. gada 31. decembra;
Jauns konts (gan fiziskām personām, gan juridiskiem veidojumiem) – konts, kas tiek atvērts, sākot ar 2016. gada 01. janvāri.

Iepriekšpastāvējušo fiziskās personas kontu atkarībā no tajā fiksēto aktīvu apjoma iedala šādās apakškategorijās:
- zemas vērtības konts – konts, kura kopējais konta beigu atlikums vai vērtība 2015. gada 31. decembrī vai katra nākamā gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa ir ekvivalenta eiro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru;
- lielas vērtības konts – konts, kura kopējais konta beigu atlikums vai vērtība 2015. gada 31. decembrī vai katra nākamā gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa ir ekvivalenta eiro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru.

Detalizēta informācija attiecībā uz klientu klasifikāciju un citiem šajā sadaļā minētajiem terminiem ir atrodama šeit: http://likumi.lv/ta/id/278751-grozijumi-likuma-par-nodokliem-un-nodevam-.

Atskaitēs iekļaujamā informācija

1. Informācija par konta turētāju:
- vārds, uzvārds/nosaukums;
- fiziskas personas dzimšanas datums un vieta;
- dzīvesvietas adrese (fiziskai personai)/Juridiskā adrese (juridiskai personai);
- attiecīgās pakļautās jurisdikcijas nosaukums;
- nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (ja tiek piešķirts);
- pasīvā nefinanšu juridiskā veidojuma ar vairākām kontrolējošām personām (beneficiāriem) gadījumā – informācija, ja par tām jāziņo – informācija par nodokļu maksātāja statusu pakļautajā jurisdikcijā un citā valstī; attiecībā uz katru kontrolējošo personu (beneficiāru) – vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, adrese, attiecīgās pakļautās jurisdikcijas nosaukums, kā arī nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ja tiek piešķirts.
2. Konta numurs (vai tā funkcionālais ekvivalents).
3. Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumu, nosaukums un identifikācijas numurs (ja ir).
4. Konta beigu atlikums kalendārā gada vai cita attiecīgā atskaites perioda beigās, bet ja konts attiecīgajā kalendārajā gadā vai citā attiecīgajā atskaites periodā bija slēgts – informācija par konta slēgšanu.

Detalizēta informācija un definīciju skaidrojumi ir atrodami šeit:

1. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”: http://likumi.lv/ta/id/278751-grozijumi-likuma-par-nodokliem-un-nodevam-;

2. Ministru kabineta noteikumi Nr. 20 Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem: http://likumi.lv/ta/id/279206-kartiba-kada-finansu-iestade-izpilda-finansu-kontu-pienacigas-parbaudes-proceduras-un-sniedz-valsts-ienemumu-dienestam;

3. OECD CRS (Globālais ziņošanas standarts): http://www.oecd.org/ctp/exchange-of-tax-information/standard-for-automatic-exchange-of-financial-account-information-for-tax-matters-9789264216525-en.htm.

Šajā sadaļā sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs. Informācija nesatur, neveido un nevar tikt uzskatīta par juridisko un/vai nodokļu izpēti, rekomendāciju vai konsultāciju. Informācija ir sagatavota, izmantojot šajā sadaļā norādītos avotus, kas uzskatāmi par uzticamiem, bet kas nav atsevišķi pārbaudīti.
Banka aicina klientus rūpīgi izpētīt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar klienta/klienta beneficiāru nodokļu rezidenci un statusu/klasifikāciju atbilstoši OECD CRS.
Jebkuru neskaidrību gadījumā aicinām rast iespēju vērsties kompetentajās nodokļu administrācijās un/vai pie profesionāliem juriskonsultiem vai nodokļu konsultantiem.